Lapu kāposti dažādos toņos – ne tikai glīti, bet arī ļoti vērtīgi 0
Vēlos uzzināt vairāk par modernajiem franču kāpostiem, kas veido nevis galviņu, bet tikai lapas. LAIMA ENGURES NOVADĀ
Latvijā lapu kāpostus (moderni dēvētus arī par keilu vai kalē) vairāk uzskata par dekoratīviem augiem vai dārza brīnumu, tomēr šie dārzeņi ir ļoti vērtīgi. Tajos ir daudz kālija, kalcija, magnija, kā arī A un C vitamīna. Lapu kāpostus galvenokārt vāra un sautē, svaigā veidā izmanto salātiem un ēdienu dekorēšanai.
Jau pēc nosaukuma ir skaidrs, ka lapu kāposti veido nevis galviņu, bet gan lielu lapu rozeti. Lapas ir gan krokotas, gan gludas, parasti zaļas, bet ir arī šķirnes ar tumši sarkanām lapām. Augs ir 80–150 cm augsts. Lapu kāposti ir ļoti salcietīgi, lielie augi pacieš pat -15 °C stipru salu. Holandē un Vācijā lapu kāpostus atstāj uz lauka līdz ziemas vidum un novāc pēc nepieciešamības. Tieši pēc sala ciete pārvēršas cukurā un kāpostu garša uzlabojas. Tāpēc dažkārt uzskata, ka lapu kāpostu īsto garšu var just, tikai sākot no novembra.
Lapu kāpostus audzē tāpat kā rožkāpostus. Ražu vāc no oktobra, noplūcot jaunās lapas, bet atstājot viduci, lai lapu kāposts turpinātu augt un ražot. Lapas atdala no kāta, vairākkārt nomazgā aukstā ūdenī, tad veselas ieliek katlā un vāra 10 minūtes. Pēc tam nokāš, atdzesē, sagriež sloksnēs un gatavo zupas, sautējumus un sacepumus.
Šķirņu izvēle nav sevišķi liela, un nereti sīkfasējumos sēklas pārdod, šķirni pat nenorādot. Šķirnes atšķiras galvenokārt ar lapu krokojumu un krāsu.
• ‘Reflex F1’ – ar lielām, tumši zaļām, smalki krokotām lapām. Hibrīds paredzēts novākšanai vēlu rudenī, ziemas sākumā, jo ir diezgan izturīgs pret salu. Izaug 120 dienās.
• ‘Redbor F1’ – līdz 80 cm augsts, ar skaisti krokotām, tumši sarkanām lapām. Parasti izmanto ēdienu dekorēšanai vai arī floristikā puķu pušķiem. Izaug 125 dienās.
• ‘Maribor F1’ – ar violeti sarkanām lapām. Veģetācijas periods ilgst 110 dienu.