Lapu brūnēšana zirgkastaņām 0
“Vai bakteriālā iedega var būt arī zirgkastaņām? Kāpēc šiem kokiem nobrūnēja lapas?” EGILS JAUNPILS NOVADĀ
Bakteriālā iedega bojā korintes, klintenes, vilkābeles, cidonijas, ābeles, bumbieres, pīlādžus. Slimība nav bīstama ķiršiem, plūmēm, ogulājiem, zirgkastaņām un daudziem citiem kokiem. Raksturīgākie simptomi: novīst un nomelnē ziedi, nobrūnē pumpuri, jaunie dzinumi un augļi.
Lapu mīnējošā kode
Parasto zirgkastaņu lapas pāragri brūnē kukaiņu vai slimību dēļ. Latvijā plašāk izplatītais un postošākais kaitēklis ir lapu mīnējošā kode jeb raibkode (Cameraria ohridella). Tā savus posta darbus sāk maija beigās un turpina līdz pat Jāņiem. Kaitēkļa kāpuru saēstās lapas brūnē, sačokurojas. Augustā, septembrī bojātie koki mēdz atjaunot lapas un retumis pat atkārtoti uzzied.
Labvēlīgos apstākļos, īpaši, kad ir silts un mitrs, raibkodes var attīstīt līdz trim paaudzēm sezonā. Kodes no kūniņām izšķiļas aprīlī, olas dēj no maija līdz augustam. Olas ir izvietotas izklaidus uz lapu virsmas un 2–3 nedēļās pārtop par kāpuriem. Tie veido plašas ejas zem lapas epidermas. Stipri invadētiem kokiem vienai un tai pašai lapai dažkārt var būt vairāk nekā simt eju un tās savienojas. Lapa brūnē un vīst. Kaitēkļi iekūņojas zīdainā kokonā. Kūniņa ziemā iztur diezgan aukstu laiku. Lapu mīnējošā kode lielākoties bojā parasto zirgkastaņu, retāk – sārto zirgkastaņu.
Par spīti lapu masveida nobrūnēšanai, koki bojā neiet, vien izskatās neestētiski, pat neglīti. Kaitēkļi neatstāj nekādu iespaidu uz cilvēkiem.
– Piemēram, Dienvideiropā un Rietumeiropā plaši izplatīts ir ozolu procesiju vērpējs (Thaunetopoea processionea), kura kāpuri briesmu gadījumā met savus indīgos matus – tie var cilvēkam izraisīt ādas iekaisumu, elpošanas un redzes problēmas, arī sāpju šoku un nāvi. Šī suga pēdējos gados atrasta arī Ziemeļvācijā, Nīderlandē, Lielbritānijā, kā migrante – Dānijā un Dienvidzviedrijā. Kāpuri vasaras sākumā (jūnijā) dzīvo uz ozoliem, bet tauriņi lido jūlija beigās, augustā. Latvijā šie kaitēkļi pagaidām nav konstatēti, – stāsta Latvijas Dabas muzeja entomologs Nikolajs Savenkovs.
Raibkodēm ir dabiskie ienaidnieki, un lielākā daļa no tiem ir parazītiskās lapsenes. Tomēr to ietekme uz kožu populāciju ir neliela. Aizsardzības pasākumi cīņā ar šo kaitēkli ir mazefektīvi, jo zirgkastaņas Latvijā ir plaši izplatīta koku suga un kaitēkļi ātri vien izplatās ar vēju vai transporta līdzekļiem. Var ieteikt savākt rudenī nobirušās, bojātās lapas un tās iznīcināt (sadedzināt vai kompostēt augstā temperatūrā). Svarīgi lapas aizvākt līdz pavasarim, kamēr no kūniņām nav izšķīlušās kodes. Šo kaitēkļu ierobežošanai Eiropā neizmanto nekādus insekticīdus.
Sēņu slimība
Zirgkastaņu lapu nobrūnēšanu izraisa sēne Guignardia aesculi. Slimības izcelsmes vieta ir ASV. Pazīmes – uz lapām veidojas plaši, sausi, brūni laukumi. Lielākiem bojājumiem saplūstot kopā, lapa sačokurojas. Sēne pārziemo uz koku lapām. Veģetācijas periodā sporas dīgst un inficē augošās lapas.
Kaut gan koks izskatās nepievilcīgs, slimība nav dzīvībai bīstama, tā vienīgi novājina augu un traucē pilnvērtīgi sagatavoties ziemai. Sēnes izplatību var ierobežot, aizvācot nobirušās lapas. Jāparetina arī koka vainags, lai tas izgaismotos un samazinātos mitruma koncentrācija. Ierīkojot jaunus stādījumus, no parastajām zirgkastaņām vajadzētu izvairīties.
