Lapsu un jenotsuņu piegādē visatsaucīgākie ir Latgalē 0
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) laboratoriskai izmeklēšanai no medniekiem pieņem lapsas un jenotsuņus.
Lai pārliecinātos par šā gada pavasarī veiktās meža dzīvnieku trakumsērgas vakcinācijas efektivitāti, PVD no 21. oktobra līdz 19. decembrim no medniekiem pieņem lapsas un jenotsuņus. Līdzīgi kā iepriekš arī šogad vislielāko aktivitāti izrādījuši Latgales reģiona mednieki, piemēram, PVD Dienvidlatgales pārvaldē nepilna mēneša laikā iesniegti 287 dzīvnieki jeb puse no nepieciešamajiem paraugiem. Kopumā PVD plāno pieņemt un izmeklēt 2560 dzīvniekus.
Kūtrāk ar lapsu un jenotsuņu piegādi veicas Tukuma, Ventspils, Talsu novadiem, viszemākā aktivitāte ir Austrumvidzemes pārvaldē Madonas pusē, kur vidēji iesniegti tikai 20% paraugu no plānotā apjoma, informē PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Anna Joffe. Austrumvidzemei jāiesniedz 292, Rietumpierīgai – 160, Ziemeļkurzemei – 206 paraugi.
Mednieki vairāk piegādājot jenotsuņus, kuri dabā vēl ir aktīvi, ziņo PVD pārvalžu darbinieki. Par katru nomedīto paraugam derīgo dzīvnieku mednieks saņem 7 latus.
Pagājušajā gadā veiktās vakcinācijas efektivitātes analīze liecina, ka vakcīnu uzņēmuši 87% no izmeklētajām lapsām un jenotsuņiem.
Pateicoties savvaļas dzīvnieku vakcinācijai, kuru PVD veic kopš 2005. gada, pēdējo sešu gadu laikā strauji samazinājies konstatēto trakumsērgas gadījumu skaits. Kā liecina PVD informācija, 2005. gadā konstatēta 421 dzīvnieka saslimšana ar trakumsērgu, bet 2012. gadā apstiprināti tikai trīs gadījumi.
Saskaņā ar trakumsērgas apkarošanas programmu savvaļas dzīvnieku vakcinācija jāveic vēl divus gadus pēc pēdējā reģistrētā trakumsērgas gadījuma valstī.
PVD aicina Latvijas medniekus būt aktīviem un atsaucīgiem un piegādāt lapsas un jenotsuņus laboratoriskiem izmeklējumiem.
Uzziņa
Trakumsērga ir bīstama, neārstējama infekcijas slimība, kas apdraud dzīvnieku un cilvēku veselību un dzīvību.
Slimības ierosinātājs ir vīruss, kad atrodas slima vai inficēta dzīvnieka organismā un izdalās galvenokārt ar siekalām, ar ko var inficēties cilvēki vai dzīvnieki, ja tos sakož, apsiekalo vai tie saskaras ar priekšmetiem, kas svaigi aptraipīti ar slimu dzīvnieku siekalām.
Dabā ar trakumsērgu slimo un to pārnēsā savvaļas dzīvnieki, galvenokārt lapsas un jenotsuņi, retāk – āpši, caunas, vilki, lūši u. c.
Mājdzīvnieki, visbiežāk suņi un kaķi, ar šo kaiti inficējas pēc kontaktēšanās ar slimiem savvaļas dzīvniekiem.
Vienīgais efektīvais profilakses pasākums ir ikgadēja obligāta mājdzīvnieku vakcinācija, taču daļa no lauku sētā dzīvojošiem suņiem un kaķiem netiek vakcinēti, lai gan tieši viņi ir pakļauti vislielākajam riskam saslimt ar šo slimību.
Līdz šim visi ar trakumsērgu saslimušie suņi un kaķi nebija vakcinēti.
