Lapmežciema kāpu zonā taps kapsēta 8
Atļauja Lapmežciema kāpās izveidot kapsētu ir dabas aizsardzības un sabiedrības interešu salāgošana, pēc valdībā otrdien pieņemtā lēmuma komentējusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola saka, ka šodien, valdībā apstiprinot Ķemeru nacionālā parka aizsardzības un izmantošanas noteikumus, paredzot kapsētas izveidi dabas aizsargājamā teritorijā, diskusijās ir rasts kompromisa variants.
“Latvijas pašmērķis nav aizsargāt dabu aizsargāšanas pēc, bet gan saglabāt mūsu dabas vērtības nākamajām paaudzēm. Tomēr šajā gadījumā pastāv objektīvi noteikta nepieciešamība samērot dabas aizsardzības un sabiedrībai nozīmīgas intereses,” uzsver Ozola.
Valdība šodien bez diskusijām apstiprināja vides aizstāvju kritizētos Ķemeru nacionālā parka noteikumus, kuri paredz arī kapsētas izveidošanu Lapmežciema kāpās.
Pret šiem noteikumiem iebildumus izteica biedrība “Par neskartu vidi nākamajām paaudzēm”, kas uzskata, ka, maldinot sabiedrību, kapsētas ierīkošanas aizsegā tiks iznīcinātas nacionāli nozīmīgas dabas vērtības – atmežotas un izlīdzinātas piejūras kāpas, kas sastopamas tikai 1% Latvijas teritorijas.
“Izmaiņas noteikumos, kas tiek virzītas Ministru kabinetā, rada bīstamu precedentu valsts aizsardzībā esošo dabas vērtību iznīcināšanai,” pārliecināta biedrība, kas norāda, ka, virzot šo ieceri, Engures novada dome, Dabas aizsardzības pārvalde, kā arī VARAM ir pieņēmusi vairākus negodprātīgus lēmumus, kurus tagad, līdz ar Ministru kabineta noteikumu pieņemšanu, iecerēts “legalizēt”.
VARAM iepriekš skaidrojusi, ka kapsētas ierīkošana Lapmežciema pagastā tiek pieļauta kā izņēmums, jo šis pagasts pilnībā atrodas nacionālajā parkā un no vienas puses to ieskauj Rīgas jūras līcis, bet no otras puses – Kaņiera ezers. Ir jāņem vērā arī augstais gruntsūdens līmenis, kas būtiski ierobežo jaunas kapsētas vietas izvēli.
Kā skaidrots noteikumu projekta anotācijā, izņēmums kapsētu ierīkošanai paredzēts, lai saskaņotu dabas aizsardzības un teritorijas attīstības intereses, ņemot vērā, ka atsevišķas administratīvās vienības, piemēram, Lapmežciema pagasts, pilnībā ietilpst nacionālā parka teritorijā un nacionālā parka teritorijā ir iekļautas arī blīvi apdzīvotas vietas, kurās tradicionāli ir bijušas nelielas kapsētas.
Normatīvais regulējums nosaka arīdzan parka individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību, tā teritorijā esošos dabas pieminekļus un to aizsardzības un izmantošanas kārtību. Noteikumi regulē arī meža apsaimniekošanas plāna saturu un nacionālā parka apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu, tās izveidošanas un lietošanas kārtību.
