Lapas pārtop kompostā. Kā to pareizi sagatavot? 1
Dārzā sakrājies daudz lapu kaudzīšu, arī netālajā parkā to papilnam. Kā pareizi gatavot lapu kompostu? VITĀLIJS NAUDIŅŠ ASAROS
Augsnes ielabošanai pievienot lapu kompostu, tāpat kā vienu vai divus gadus sadalījušos kūtsmēslus un citas mūsdienās vairākumam dārznieku nesasniedzamas lietas, bieži iesaka vecās dārzkopības grāmatās, kad smalkumiem pievērsa lielāku uzmanību. Tagad šādu kompostu apzināti gatavo vien retais. Pēdējos gados savu popularitāti sāk atgūt universālais dārza komposts, kas kļuvis pat par modes lietu arī pilsētas dārziņos.
Lapu komposta gatavošanā daudzu gadu pieredze ir liliju selekcionāram un audzētājam Guntim Grantam. Šādu kompostu viņš veido tāpēc, ka kokiem nav nekādas radniecības ar sīpolpuķēm, tie ir bioloģiski tāli un līdz ar to arī iespējamie slimību ierosinātāji un kaitēkļi nav vieni un tie paši, turklāt nav nezāļu sēklu. Visu iepriekš minēto nevar garantēt universālajā dārza kompostā, kur kārtām liek dažādus zaļos atlikumus, lakstus, nezāles u.c. Nelielais ieguvums no lapām dārzniekam ir sevišķā vērtē un tiek taupīts sīpolpuķu sējeņiem, pavairošanai paredzētajam materiālam, jo ir to veselībai drošākā vide.
Visas lapas dārzā savāc un ber apcirkņos. Kompostam paredz dārza vietu, kur tas netraucējot varēs atrasties vairākus gadus. Glabātavas karkasam zemē dzen pamatīgus stabus, kas tik drīz nesapūst. Augsni apklāj ar ģeotekstilu, lai daudzgadīgās nezāles (gārsas, nātres u.c.) nelīstu kompostā, taču liekais mitrums izsūksies brīvi, arī sliekas spēs iekļūt.
Sānus nostiprina ar dēļiem pēc rāvējslēdzēja principa: jo augstāk ber kaudzi, jo augstākas veido sienas. Kad kaudze jāpārrok vai jāsāk lietot, dēļus var ērti izņemt.
Guntis Grants stāsta, ka viņa gatavotais komposts ir vienkāršs – ber kaudzē, un viss. Noder visas lapas, arī daudzu ienaidnieces ozollapas. Tās gan lēnāk sadalās, taču tajās esošās vērtīgās vielas kompostu padara sevišķi labu, augi neslimo. Vienu komposta kaudzi krauj divus gadus, jo pat milzu lapu čupa sadaloties pamatīgi sakrītas un galaiznākums ir diezgan niecīgs. Tomēr nedrīkst pārspīlēt ar izmēru. Kaudzi nav vēlams bērt augstāku un lielāku par to, kāda ietilptu mašīnas kravā, jo citādi lapas var pārāk sakarst un sākties degšana, nevis norisināties vajadzīgais kompostēšanās process.
Pēc 3–4 gadiem komposts gatavs. Tad gatavo mantu ber melnos plastmasas maisos un glabā lietošanai. Lapu sadalīšanās turpinās arī maisos.
Daži nelielu dārzu saimnieki lapas kompostē lielajos, biezajos, melnajos plastmasas maisos, kuros sadursta caurumiņus gaisa piekļuvei. Ieber, pagaida, kad sakrītas, un ber atkal klāt. Lielais apjoms pazūd kā nebijis, turklāt maisu var pārvietot.
Lapas sadalās ātrāk, ja kaudzi aplaista ar speciālo kompostēšanas līdzekli. To var aizvietot, jaunajā kaudzē pārliekot daļu komposta, kurā savulaik lietots kompostētājs. Procesu paātrina arī slāpekļa mēslojums, aplaistīšana ar vircu, vēl var piebērt kūdru (sevišķi patiks rododendriem, krūmmellenēm, astilbēm un dažādiem citiem skābummīļiem), skaidas, augsni no kurmja rakumiem. Pareizi būtu reizi gadā pārrakt kaudzi vai vismaz ar stangu sadurstīt caurumus, lai labāk piekļūst gaiss. Pārāk karstā vasarā kompostu arī aplaista.
Ieteicams grābt mitras lapas un paturēt kaudzītēs, lai sakrītas, un tad kraut kompostam paredzētajā vietā.
Stādīšanas bedrēs augsnes irdenumam labi der arī daļēji sadalījies lapu komposts. Tāpat to var izmantot mulčēšanai.
Par lapu komposta vienīgo trūkumu Guntis Grants uzskata maijvaboļu kāpurus, bet no tiem iespējams atbrīvoties, aplaistot kaudzi ar Bacilonu vai lapas kompostējot maisā. Puķkopis gatavojas lielajai kaudzei uzklāt melno ģeotekstilu, kas ļaus piekļūt mitrumam, gaisam un vismaz daļēji pasargās no maijvabolēm. Tas nodrošinās arī augstāku temperatūru kaudzē un paātrinās kompostēšanos.
