LANĪDA: nekustamo īpašumu darījumu skaits nerezidentu vidū krities par 80% 0
Pēc minimālās nekustamo īpašumu darījumu summas paaugstināšanas termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai Latvijā nekustamo īpašumu darījumu skaits nerezidentu vidū ir krities par apmēram 80%, sacīja Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) biedrs Aldis Riekstiņš.
Viņš norādīja, ka Imigrācijas likuma izmaiņas atstājušas iespaidu arī uz kopējo darījumu skaitu, kas samazinājies par apmēram 15%. “Tomēr termiņuzturēšanās atļauju sliekšņa paaugstināšana nebija vienīgais iemesls darījumu skaita samazinājumam – to ietekmēja arī Krievijas rubļa vērtības kritums, sarežģītās ģeopolitiskās situācijas dēļ sabiedrības dienaskārtībā parādījās jautājums par termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas liegumu Krievijas pilsoņiem, turklāt vienlaikus ar šiem notikumiem mājokļu kreditēšanas apjomu negatīvi ietekmēja nolikto atslēgu princips,” sacīja Riekstiņš.
Pēc viņa teiktā, nerezidenti īpašumus galvenokārt iegādājas jauno un renovēto dzīvojamo māju un ekskluzīvo dzīvokļu segmentā Rīgā un Jūrmalā. “Uzturēšanās atļauju iegūšanas nosacījumi neļauj iegādāties šīs summas ietvaros vairāk nekā vienu īpašumu un tas būtiski samazināja pircēju izvēles iespējas,” piebilda Riekstiņš.
Tostarp LANĪDA biedrs pastāstīja, ka lielāko darījumu skaita kritumu pēc termiņuzturēšanās atļauju nosacījumu maiņas piedzīvoja jauno mājokļu nekustamā īpašuma tirgus un šajā segmentā cenu kāpums ir apstājies. “Jauno projektu attīstītāju mērķauditorija, atkarībā no segmenta,apmēram 30% bija nerezidenti, tāpēc vietējā tirgū piedāvājums pārsniedz pieprasījumu. Šobrīd, kad nolikto atslēgu principa izmantošana ir kredītņēmēja izvēle, noteiktās auditorijās gan pieprasījums pastāv, piemēram, jaunās ģimenēs ar vienu vai diviem bērniem,” skaidroja Riekstiņš.
Viņš piebilda, ka kvadrātmetra cena, ko šīs mājsaimniecības ir gatavas maksāt par mājokļa iegādi, šobrīd ir par 15-20% zemāka nekā attīstītāja piedāvātā. “Protams, tirgus diktē savus nosacījumus un kompromiss tiek panākts, pircējiem piedāvājot dažādus papildu labumus, piemēram, bezmaksas autostāvvietas vai mantu glabātuves,” teica Riekstiņš.
Raksturojot sērijveida dzīvokļu tirgu, Riekstiņš sacīja, ka pieprasījums joprojām ir augsts un atsevišķās apkaimēs tas pārsniedz pat piedāvājumu. “Šajā segmentā ir vērojams neliels cenu kāpums, bet šis cenu kāpums ir ierobežots, jo, sasniedzot noteiktu līmeni, pircējs sāk apsvērt, vai lietderīgāks pirkums nav dzīvoklis jaunuzceltā mājā,” skaidroja LANĪDA biedrs.
Tostarp Riekstiņš skaidroja, ka šobrīd globālajā tirgū notiek nozīmīga kapitāla kustība, kas, iespējams, varētu skart arī Austrumeiropas un Baltijas valstu nekustamā īpašuma tirgu. “ASV pensiju fondi meklē jaunas iespējas ieguldīt to pārvaldīto kapitālu un, saglabājoties vājam eiro, Eiropas nekustamo īpašumu tirgus ir pievilcīgs investīcijām,” sacīja Riekstiņš.
Viņš prognozēja, ka vairāk šo kapitāla pieplūdumu izjutīs Rietumeiropa – Parīze un Londona. “Ļoti iespējams, ka daļa nonāks Austrumeiropā, un, ja nekustamo īpašumu pārvaldītāji spēs izveidot pietiekami apjomīgus un interesantus piedāvājumus, arī Rīgā,” teica Riekstiņš.
Jau vēstīts, ka no 2014.gada 1.septembra stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā nosakot lielāku darījumu slieksni, no kura nerezidentiem var piešķirt uzturēšanās atļauju.
LANĪDA ir dibināta 1994.gadā un tā apvieno nekustamo īpašumu aģentus un aģenta asistentus.
