“Tik ilgi, kamēr pastāv režīms, kas plāno izraisīt karus ārpus Krievijas teritorijas, tās kaimiņvalstis būs apdraudētas,” paziņojis Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis.
“Tik ilgi, kamēr pastāv režīms, kas plāno izraisīt karus ārpus Krievijas teritorijas, tās kaimiņvalstis būs apdraudētas,” paziņojis Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis.
Foto: Mariam Zuhaib/AP/SCANPIX

Lietuvas ārlietu ministrs: Neveiksme Ukrainā darītu Putinu vēl bīstamāku 0

Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Lasīt citas ziņas

Krievijas prezidenta Vladimira Putina atstādināšana no varas ir vienīgais veids, kā aizsargāt Rietumus un to sabiedrotos no Maskavas draudiem nākotnē, intervijā aģentūrai “The Associated Press” paziņojis Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis, aicinot uz vēl stingrāku nostāju, nekā ASV un daudzi NATO sabiedrotie ir bijuši gatavi ieņemt kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Putina Krievija ir agresīva valsts

Lietuvas ārlietu ministra ieskatā, Putina gadskārtējā runa Uzvaras dienā bija “vāja” un klātesošo militārpersonu “drūmās sejas” liecināja par Ukrainas kara neveiksmīgo gaitu.

CITI ŠOBRĪD LASA
Viņaprāt, Krievijā ir daudz ģenerāļu un politiķu, kas apzinās, ka zaudē karu daudz mazākai valstij, ar kuru viņi, visticamāk, nemaz negribēja sākt karot.

Daudzi bija gaidījuši, ka Putins izmantos gadskārtējo parādi sakarā ar Padomju Savienības uzvaru par nacistisko Vāciju Otrajā pasaules karā, lai paziņotu par ofensīvu Ukrainā vai aicinātu rīkot referendumus par Krievijas okupēto Donbasa teritoriju aneksiju, taču tas nenotika.

Pēc Landsberģa vārdiem, ievainots Putins varētu būt vēl bīstamāks, tāpēc vienīgais veids, kā tikt vaļā no šī apdraudējuma, ir atstādināt viņu no varas.

“Kamēr pašreizējais režīms būs pie varas, tam kaimiņos esošās valstis būs zināmā mērā apdraudētas. Ne tikai Putina, bet režīma apdraudētas, jo var nomainīt Putinu un var nomainīt viņa iekšējo loku, bet viņa vietā var uzrasties cits Putins,” uzskata Landsberģis.

“Tāpēc tik ilgi, kamēr pastāv režīms, kas plāno izraisīt karu ārpus Krievijas teritorijas, tās kaimiņvalstis būs apdraudētas,” viņš teica.

“Ja kāds par to šaubījās pēc 2008. gada Gruzijā, tad 2014. gadā, kad sākās pirmais karš Ukrainā, kļuva skaidrs, ka Krievija ir agresīva valsts. Tas ir ļoti skaidrs,” uzsver Lietuvas ārlietu ministrs.

Lietuva ir viena no trim Baltijas valstīm, kas starp NATO sabiedrotajiem ir īpaši nobažījusies par iespējamiem Krievijas plāniem ar spēku panākt to atgriešanos Maskavas varā, atzīmē “AP”.

Lietuvas amatpersonas, tajā skaitā Landsberģis, ir atklāti paudušas savas bažas, bet viņa neslēptie aicinājumi uz režīma maiņu ir tālāk­ejoši, nekā vairākums NATO sabiedroto ir bijuši gatavi izteikt.

ASV prezidents Džo Baidens daudzus pārsteidza, kad martā saietā Polijas galvaspilsētā Varšavā paziņoja: “Dieva dēļ, šis cilvēks (Putins) nevar palikt pie varas.” Baltais nams ātri pasteidzās atsaukt šo paziņojumu, un Baidens pats pavēstīja, ka viņš neesot aicinājis uz režīma maiņu Maskavā.

Jārod ilgtermiņa drošības risinājumi

Landsberģis paziņojis, ka Lietuva ir apmierināta ar tās NATO sabiedroto piedāvāto atbalstu alianses austrumu flanga valstīm, taču tām vajadzīgs papildu bruņojums. Pēc viņa vārdiem, Lietuva un tās kaimiņvalstis Latvija un Igaunija mudinās NATO piegādāt vairāk pretgaisa un pretkuģu aizsardzības sistēmu, kā arī pastāvīgi izvietot spēkus to teritorijā, kad NATO līderi tiksies samitā Madridē jūnijā.

Reklāma
Reklāma

Landsberģa ieskatā, Madrides apspriedē būtu jāpievērš īpaša uzmanība un jārod risinājums Baltijas valstu aizsardzības vājajām vietām.

“Ir jāatzīst, ka NATO vēl vairāk jāpārskata nostāja austrumu flangā. Baltijas valstīs mēs jūtam, ka mēs tuvojamies situācijai, kas atgādina Rietumberlīni aukstā kara gados,” viņš teica.

Lietuvas ārlietu ministrs atzina, ka Baltijas valstis ir gandarītas par ASV prezidenta Baidena pziņojumu, ka NATO aizstāvēs “katru collu” NATO teritorijā, taču šiem vārdiem ir jābūt pamatotiem darbā.

“Mēs esam gandarīti, kā mūsu partneri un sabiedrotie ir reaģējuši uz Krievijas karu Ukrainā, nosūtot papildu spēkus uz Baltijas valstīm, taču tas joprojām ir īstermiņa risinājums,” teica Landsberģis. “Mēs uzskatām, ka tuvojamies laika sprīdim, kad mums tiešām jāņem vērā stratēģiskā saistība ar karu.”

Polijas premjers: Putins ir bīstamāks par Hitleru un Staļinu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir bīstamāks par 20. gadsimta diktatoriem Hitleru un Staļinu, uzskata Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis. “Putins nav nedz Hitlers, nedz Staļins. Diemžēl viņš ir bīstamāks,” publikācijā britu laikrakstā “Daily Telegraph” brīdināja Polijas premjers.

“Putina rīcībā ir nāvējošāki ieroči, bet viņam ir pieejami arī jauni mediji, lai izplatītu savu propagandu. Viņš ir inficējis internetu ar miljoniem viltus ziņu,” skaidroja Moraveckis. “Putina režīma kroplā ideoloģija rada nāves draudus visai Eiropai, un tā ir jāiznīcina pilnībā,” viņš teica. “Rietumi svētlaimīgi aizmirsa par Krievijas draudiem, kamēr Maskavā nerima darbs, lai augšāmceltu pagātnes dēmonus,” raksta Moraveckis. “20. gadsimta nolādētie fantomi – nacisms un komunisms – atkal pacēlušies virs Ukrainas.” Ja Putins iebrukumā Ukrainā netiks apstādināts, karš drīz var pārņemt visu Eiropu, brīdina Polijas premjers.

“Tāpat kā Vācija reiz tika denacificēta, Krievijai un civilizētajai pasaulei vienīgā iespēja ir deputinizācija,” uzsver Moraveckis.

SAISTĪTIE RAKSTI