Landsberģis: arī Lietuvas minoritāšu kūdītājiem ir jānomierinās 0
Latvijā 18.februārī notikušā referenduma rezultātiem, saskaņā ar kuriem pārliecinošs vairākums nobalsojuši pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, vajadzētu atvēsināt arī etnisko minoritāšu kūdītājus Lietuvā, svētdien paziņoja Lietuvas Seima deputāts Vītauts Landsberģis (attēlā).
“Es neuzskatu, ka tiem [referenduma rezultātiem] būtu negatīva ietekme uz Lietuvu. Es uzskatu, ka pilnīgi pretēji – nobalsošanas rezultāti parāda, ka ļauni mērķi neuzvar. Es uzskatu, ka viņi būs mazāk veiksmīgi kūdīšanā,” sacīja Landsberģis.
Landsberģis sacīja, ka cilvēki, kas Lietuvā runā etnisko minoritāšu vārdā, neatspoguļo to reālo stāvokli un demonstrē “ārvalstu politiķu ietekmi”.
“Attiecības [starp lietuviešiem un etniskajām minoritātēm] nav problemātiskas, ja neņemam vērā kūdīšanu. Protams, ja referendums Latvijā būtu izdevies, kūdītāji šeit būtu pacēluši galvas. Tagad, tā kā tas izgāzās un ar tādu milzu pārsvaru, viņiem jānomierinās. Ja vien viņiem vispār ir smadzenes,” sacīja Landsberģis.
Viņš pauda uzskatu, ka referendums demonstrējis Latvijas tautas vienotību.
“Iniciatori Maskavā vai Rīgā to nepavisam negaidīja. Rezultāti šķiet pretēji gaidītajam. Mēs redzam latviešu un Latvijai lojālo pilsoņu vienotību, nevis gaidīto sašķelšanos divās nometnēs, kur latvieši un nelatvieši tiktu nostādīti pretī cits citam, mākslīgi saucot šos nelatviešus nevis par padomju tautu, kā viņus mēdza saukt, bet par krievvalodīgajiem, lai gan viņi ne tuvu nav tikai krievi. Tomēr kāds grib viņus šādi formulēt, iespējams, Krievijas vēstniecības ietekmē,” sacīja Landsberģis.
Viņš piebilda, ka viens no referenduma mērķiem bija parādīt Latvijas krievus kā piekto kolonu, kas grib kaitēt Latvijai, pazemot latviešus un graut viņu ticību nākotnei. “Šķiet, viņiem neizdevās uzzīmēt šo piekto kolonu, jo godīgie un apzinīgie krievi iebilda pret to,” secināja Landsberģis.