Kaķēni, ne tīģeri 1
Vai pret stresu iespējams norūdīties? Svarīgākais – pieņemt, ka spriedze ir normāla dzīves daļa. “Tas ir dabiski – just stresu,” spriež speciāliste. “Sliekai komposta kaudzē nav stresa. Bet vai mēs gribam tādu dzīvi? Notikumi taču to padara daudz interesantāku!” Jāpieņem arī tas, ka pirms atbildīgiem notikumiem un lielām dzīves pārmaiņām satraukums būs un ka sekos izsīkums. No tā nevar izvairīties – nepārtraukta meditatīva miera un laimes stāvoklis nav iespējams kaut vai mūsu mainīgo klimatisko apstākļu dēļ. “Esmu bijusi Indijā – tur ir tik karsts, ka neko citu darīt vienkārši nav iespējams, vien sēdēt un meditēt. Bet tas nederēs Norvēģijas mežcirtējam – ja viņš tā darīs, viņš būs pagalam! Tas, ko no austrumzemju garīgajām praksēm varam paņemt, ir līdzsvara meklējumi – pienāk brīdis, kad jāspēj izbaudīt sava darba augļus un jāļauj ķermenim atslābt.”
Lai sagatavotos un amortizētu stresa triecienu, ir vērts sevi pētīt – vai man nav tendences visu pārspīlēt, dramatizēt ikdienišķus notikumus. Ja šāda tieksme piemīt, der ar sevi aprunāties: vai tiešām šis notikums ir tas briesmīgākais? Kāda ir tā nozīme šīs dienas, šīs nedēļas, mēneša un gada kontekstā? Tas palīdz novērtēt, ka kāzas patiesi ir liels piedzīvojums, kas atstās ilglaicīgu nospiedumu, bet prezentācija ir svarīga tikai šīs dienas, nevis visa mūža kontekstā. Steiga, nesaskaņas ar partneri, sastrēgums darbos – vai tiešām ir vērts paspilgtināt šo lietu nozīmi? “Ja tā darām, tad dzīvojam kā mežā, kas pilns ar zobenzobu tīģeriem, kaut patiesībā tie ir kaķēni!”
