Un ja nu… 1
“Ir bioloģiski jutīgāki cilvēki pret dažādiem stresoriem – tā ir iedzimtība. Šie ļaudis ir ievainojamāki, trauslāki. Viņu ģimenēs ir atrodama šāda stīga – tās locekļi nav tik stabili un piezemēti,” atšķirības stresa uztveres tipos apraksta psihoterapeite. “Tātad to var noteikt iedzimtība, bet uztraukšanās var būt arī iemācīta: ja ģimenē tētis vai mamma satraucas – ārprāts, man prezentācija, ārprāts, kas tagad būs! –, bērns iemācās, ka pirms svarīgiem notikumiem ir jāskraida pa māju un jāsaka – ārprāts, ārprāts!”
Trešā grupa, kas sevišķi smagi izjūt dažādas pārmaiņas, ir cilvēki ar trauksmes traucējumiem. “Vispārējo trauksmi raksturo vārdi “ja nu”. Šāds cilvēks ir pieradis raizēties par itin visu, kas varētu notikt: kā būs, kas būs un ja nu notiek tā, bet pēkšņi citādi, ja sanāks, ko es darīšu, un ja nu nesanāks?! Tādā veidā sevi visu laiku uzkurina – nevis baidās tikai no eksāmena vai darba intervijas, bet uztraucas vispār un, visticamāk, jauc galvu apkārtējiem.”
Eksistē arī sociālā trauksme – tā pārņem tos, kurus panikā dzen jebkāda veida sociālā mijiedarbība: publiska uzstāšanās, runa vai tamlīdzīgi. “No rakstiska eksāmena šāds cilvēks diez vai bīsies, toties mutisks var būt milzu pārbaudījums, kaut gan viņš visu labi zina un ir sagatavojies.”
Trauksmes pārvarēšanas spējas lielākoties nosaka arī tas, kāda bijusi līdzšinējā pieredze. Ja cilvēks jau ir pieredzējis, ka var tikt ar to galā, ir apguvis noteikta veida tehnikas, kā spriedzi uzveikt, tas var būt daudz vieglāk.
