0
Tikai ne uz skatuves!
Uztraukumu jeb stresu, kas rodas pirms uzstāšanās publikas priekšā, saskaņā ar veselības problēmu klasifikatoru sauc par glosofobiju. Taču veiksmīgi uzstāties var traucēt arī citas fobijas, piemēram, eritrofobija (bailes nosarkt) un skriptofobija (bailes publiski rakstīt).
Cilvēks ir sociāla būtne – aug ģimenē, draudzējas ar citiem, apmeklē bērnudārzu un skolu. Tad kāpēc ir bail runāt citu priekšā?
Visbiežāk problēma slēpjas pagātnē, kad cilvēks atradies kādas grupas vai indivīda uzmanības centrā un ticis kritizēts par kaut ko. Kritika sagādājusi emocionālas ciešanas un pazemojumu, likusi justies ievainotam, noraidītam, apkaunotam. Cilvēks nevēlas to piedzīvot vēlreiz. Ir bail atkal izdzīvot sākotnējās sāpes. Reizēm prāts neapzināti ir gatavs darīt visu, lai izvairītos no tām.
Par pamatu var būt bērnībā iegūtas traumas, piemēram, atvasei liek skaitīt dzejoli pie eglītes, bet viņš aizmirst daļu no tā un apkārtējie sāk viņu nopelt. Šķietami nevainīgi pārmetumi var pāraugt nopietnās problēmās turpmākajā dzīvē.
Glosofobiju raksturo konstantas bailes no tā:
kā citi cilvēki novērtēs;
ko viņi domās;
ka pārmetīs par runas veidu, izskatu;
ka tiks atrasts kaut kas slikts rīcībā vai uzvedībā.
Fiziskie simptomi saistībā ar šo fobiju patiesībā ir reakcija uz bailēm: nobālēšana, auksti sviedri, paplašinātas acu zīlītes, trīce, zosāda, slikta dūša, klaboši zobi, sausa mute, stostīšanās, mitras plaukstas, padziļināta un paātrināta elpa, vēlme aizbēgt, vājuma sajūta, sirds pārsitieni, caureja.
Šīs izjūtas neaprobežojas tikai ar publisku uzstāšanos, reizēm tās var tik ļoti pārņemt cilvēku, ka viņam ir bail pajautāt virzienu uz ielas, pacelt roku izsolē vai pat atrasties publiskā vietā. Tās var pat iznīcināt vēlmi baudīt dejas, nodarboties ar labdarību, dziedāšanu un citām sociālām nodarbēm. Persona ir pārliecināta, ka visi uz viņu skatās un tikai gaida izdevību, lai saskatītu kļūdas.
Kā mazināt stresu pirms uzstāšanās
Ir dažādi veidi, kā mazināt uztraukumu, pirms doties publikas priekša vai tur atrodoties. Reizēm, sākot runu, var atklāti pateikt – es esmu ļoti uztraucies. Tādējādi tiek atzītas un prom palaistas savas iekšējās bailes un kauns.
Elpošanas vingrojumi
* Pirms uzstāšanās jācenšas elpot dziļi – adrenalīna ietekmē elpa kļūst seklāka. Dziļi elpojot, smadzenes saņem nepieciešamo skābekļa daudzumu. Šis paņēmiens palīdz arī novērst balss drebēšanu.
* Aizturēt elpu ir viens no visefektīvākajiem un ātrākajiem veidiem, kā novērst stresa simptomus, īpaši tad, ja tie jau robežojas ar paniku.
* Labi palīdz elpošanas ritma un dziļuma maiņa – no straujas un seklas ieelpas uz lēnāku un dziļāku.
* Elpojot var iztēloties, ka ar gaisu tiek uzņemta pozitīva enerģija. Var klusi pie sevis atkārtot vārdus miers un klusums. Jau pēc dažām minūtēm ķermenis kļūs mierīgāks.
