Lamāšanās ir svētīga veselībai! Psihologi atklājuši neparedzētus šī agresijas veida ieguvumus 22
Rupjības parasti tiek uzskatītas par nepiemērotu un sliktu ieradumu, taču tās var būt labvēlīgas garīgajai veselībai. Lai gan lamāšanās parasti tiek saistīta ar dusmām un agresiju, tā var pozitīvi ietekmēt cilvēka pašsajūtu, nodrošinot svarīgu izeju, lai tiktu galā ar saspringtiem notikumiem, ziņo Forbes.
Šeit ir daži iemesli, kāpēc pēc pētnieku domām lamāties nemaz nav tik slikti:
Pretsāpju
Viena no ievērojamākajām lamāšanās priekšrocībām ir tās hipoalgētiskā iedarbība — spēja samazināt sāpju jutību vai sāpju uztveri. Klasisks 2009. gada pētījums atklāja, ka tad, kad dalībnieki iegremdēja rokas ledus ūdenī, tie, kuriem bija atļauts lamāties, nevis lietot neitrālus vārdus, sāpes izturēja ievērojami ilgāk.
Emocionālā regulēšana
Vilšanās vai dusmu izlādēšana palīdz atbrīvot uzkrāto spriedzi. Psihologi apgalvo, ka, paužot intensīvas emocijas, cilvēki var piedzīvot samazinātu stresa līmeni un emocionālu katarsi. Piemēram, 2022. gadā Science Direct pētījums parādīja, ka cilvēki, kuri runā vairākās valodās, joprojām dod priekšroku lamāties savā dzimtajā valodā, lai apstrādātu savas emocijas.
Pašapziņas celšana
Vairāki pētījumi liecina, ka lamāšanās var uzlabot sniegumu fiziski smagu uzdevumu veikšanā un vairot pozitīvas emocijas un pašapziņu.
Sociālās atstumšanas vadība
2017. gada pētījumā European Journal of Social Psychology atklājās, ka lamāšanās var arī mazināt “sociālās sāpes”, kas rodas, ja tiek apdraudētas sociālās saites. Šādos brīžos lamāšanās var palīdzēt tikt galā ar atstumtības sajūtu. Lai gan tas dažiem var būt aizskaroši, tas var arī stiprināt sociālās saites, radot draudzības sajūtu, pievienojot dažām sociālajām mijiedarbībām godīguma un autentiskuma slāni.
Cik daudz vajag lamāties?
Saskaņā ar dažādiem pētījumiem, kad ir jāsaprot optimālā “lāsta deva”, jāsaprot, ka pārmērīga lamuvārdu lietošana nedos vēlamo efektu. “Eksperimentā, ko Filips un Lombardo veica 2017. gadā, atklājās, ka lamāšanās divu minūšu garumā samazina sāpju sajūtu, bet subjekti, kuri ikdienā lamājās retāk, izjuta izteiktāku hipoalgētisku efektu, salīdzinot ar tiem, kuri lamājās biežāk. Tas liecina, ka pārmērīga rupju izteicienu lietošana ikdienas situācijās samazina to efektivitāti kā īslaicīgu iejaukšanos sāpju mazināšanai,” skaidro pētījuma autori.
