Laižam uz kalniem? Ko ņemt vērā 0
Daudzi zina, ko nozīmē slēpošana kalnos, bet kāds vēl tikai grasās pievienoties šim lielajam ziemas prieku baudītāju pulkam. Lai no jaukās ieceres nepaliktu tikai vilšanās, vērts ieklausīties lietpratēju padomos!
Konsultēja Kristaps Zvejnieks, 2010. gada ziemas Olimpisko spēļu dalībnieks kalnu slēpošanā.
Latvija nav kalnu zeme, taču kalnu slēpošana ir viena no iecienītām sporta nodarbībām ziemā. Tādēļ aizrautīgu entuziastu priekam nobraucienu trases ierīkotas daudzviet. Ja nav kalnu slēpošanas pieredzes, tās iesācējam ir gana labas. Trases ir lēzenākas, tātad – ne tik straujas, lai nespētu savaldīt slēpes. Turklāt te saprotamā valodā runā instruktori, un viņu prasmes nav ne par matu sliktākas kā tiem, kuri strādā Alpos.
Kārtu kārtām
Iesācējam nevajadzētu uzreiz ķerties pie slēpju un pārējā inventāra iegādes. Ja nu pamēģināsi un nepatiks? Lai nauda nebūtu veltīgi izmesta, slēpes var būt beidzamais pirkums, jo pie trasēm (arī Latvijā) atvērtas inventāra nomas, kur ir pieejamas gan slēpes un nūjas, gan zābaki un ķiveres. Speciālisti palīdz izvēlēties piemērotāko, taču par apģērbu gan jāparūpējas pašam. Arī brilles nav visās inventāra nomās. Tās, traucoties no kalna, ir īpaši svarīgas acu sargāšanai no vēja, sniega un mitruma.
Slēpošana nav sporta veids, kur noder džinsa bikses un jebkuri ziemas zābaki. Tādēļ pēc tam, kad radusies nopietna vēlēšanās, ir vērts meklēt piemērotu apģērbu, turklāt vairākos slāņos – sildošā kārta ir termoveļa, aizsargājošā – speciālās slēpotāju bikses un jaka.
Kvalitatīvu termoveļu var iegādāties visos veikalos, kas tirgo attiecīgo inventāru un apģērbu. Nepieciešamas garās apakšbikses, krekls un slēpotāju zeķes. Izvēloties svarīgi ņemt vērā izmēru – drēbes nedrīkst būt pārāk brīvas, bet arī ne cieši apspīlētas, traucējot normālai asinsritei. Labas termoveļas komplekta izmaksas sākas apmēram no 40 latiem, par zeķēm – ap 15 latu.
Slēpošanas bikses un jaka drīzāk ir gaumes lieta. Plānākās priekšrocība ir tā, ka zem tās var uzģērbt vēl vienu kreklu vai džemperi, ko var novilkt, ja kļūst par karstu. Jakas šūtas no audumiem, kas pasargā ne vien no vēja, bet arī no lietus, jo šādi laika apstākļi raksturīgi mūsu ziemām. Taču tikpat labi var vilkt arī iemīļoto ielas jaku. Speciālās slēpošanas bikses gan aizstāt teorētiski nav iespējams. Tās izvēloties, jārēķinās ar dažādām gaisa temperatūrām un laika apstākļiem. Vēl – slēpošanas cimdi, jo rokas uz kalna salst visbiežāk.
Nākamajā posmā jau var iegādāties ķiveri. Vienlaikus ieteicams pirkt arī brilles, jo to lietošanas ērtums atkarīgs no ķiveres formas. Vērts izvēlēties Uvex vai Poc preci, kam ir garantēta kvalitāte un tiešām ilgs mūžs. Šo firmu brilles der dažādām ķiverēm.
Labi zābaki ir pat svarīgāki par slēpēm. Apavi nedrīkst spiest, kad uzvilktas speciālās zeķes. Vilnas zeķes nav obligātas, jo kvalitatīvi zābaki ar termozeķēm nodrošina pietiekamu siltumu un komfortu.
Traumu iespējamība samazinās, ja izvēlas viena ražotāja zābakus un slēpes, piemēram, “Fischer”. Vienīgi nūjām der kritērijs patīk vai nepatīk.
Fiziskā gatavība
Iesācējam vislabāk sākt lēzenās trasēs, lai pārvarētu bailes, sarastu ar ātrumu un iemācītos strauji reaģēt uz dažādiem apstākļiem.
Ja cilvēks nekad vai ilgāku laiku nav slēpojis, iesākums nav viegls, jo tas prasa lielu muskuļu spēku un prasmi savaldīt slēpes, jo šķiet, ka tās slīd uz visām pusēm. Tādēļ, ierodoties kalnā, noteikti vērts uzklausīt profesionāla instruktora padomus. Viņš palīdzēs spert pirmos soļus un izstāstīs, kā izvairīties no iespējamām traumām, jo patstāvīgi apgūt vajadzīgās iemaņas nav viegli, īpaši tad, ja līdzās vēlmei ir arī bailes, šaubas, neziņa.
Baiļu pārvarēšana saistīta ar pieredzi un prasmi – jo biežāk slēpo, jo drīzāk bailes atkāpjas. Turklāt, iemācoties pareizi, iemaņas nevar aizmirst pat pēc ilgākas dīkstāves – arī nākamajās sezonās.
Jārēķinās, ka organismu gaida liela slodze, turklāt to palielina zema gaisa temperatūra. Izvairīties no traumām palīdz gan slēpošanas iemaņas, gan fiziskā sagatavotība, kur galvenais ir kāju muskulatūra un koordinācija.
Ja ziemā grib slēpot, regulāri treniņi būtu jāsāk jau rudenī. Šo fizisko slodzi nodrošina skriešana vismaz pāris reizes nedēļā, ziemas sākumā to aizstāj distanču slēpošana. Vasarai piemērota arī skrituļošana un riteņbraukšana. Rokas slēpojot pilda tikai nūju turēšanas un līdzsvara funkcijas, tāpēc tām speciāli treniņi nav nepieciešami.
Svarīgi pirms nodarbes jau uz kalna īsu brīdi iesildīties, vēzējot rokas un kājas. Arī pacēlājā vēlams izkustināt vismaz plaukstas un pirkstus, jo tas sekmē asinsriti, neļaujot ķermenim atdzist.
Uzturā – veselīgums un sabalansētība. Brokastīs svarīgi uzņemt ogļhidrātus un olbaltumvielas, kas organismu nodrošina ar enerģiju. Visas dienas garumā, arī uz kalna starp nobraucieniem, vēlams dzert ūdeni. Ēdienreizes starp nobraucieniem labāk aizstāt ar uzkodām – pietiek ar kādu augli vai maizīti.
UZZIŅA Ir kalnu kūrorti, kur slēpošana iespējama arī vasarā, piemēram, Austrijā. Vasarā pieejama arī rollerslēpošana.
|
