Ilmārs Stūriška: Neviens negaida no sportistiem politologa cienīgu analīzi kara jautājumos, bet savu nostāju var paust kaut vai divos vārdos 90
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas basketbola izlase pirmdien uzsāka oficiālo nometni pirms Pasaules kausa kvalifikācijas spēlēm pret Turciju un Lielbritāniju. Šī sabraukuma centrālais notikums ir Kristapa Porziņģa dalība. Pāri visam komanda un labās izredzes tikt uz pasaules čempionātu, bet Nacionālās basketbola asociācijas zvaigznes palīdzība ir ekskluzīva parādība, pirmā reize kopš 2017. gada, kad “vienradzis” spēlē izlasē.
Labā noskaņojumā, vesels, gandrīz optimālā sportiskajā formā un motivēts – Porziņģim būs liela loma valstsvienības sapņu piepildīšanā.
Parasti viņam tikpat raiti kā bumbas mešana grozā veicas arī sarunas ar žurnālistiem. Taču uz šo rindu autora vaicājumu Kristaps apjuka, proti, sociālajos tīklos viņš neko nav rakstījis par Krievijas karu pret Ukrainu, vai būtu kaut kas, kāds vēstījums, ko viņš šobrīd gribētu pateikt.
“Ja godīgi, negaidīju šādu jautājumu. Ja godīgi, neesmu tik ļoti zinošs, lai kaut ko normālu tagad pateiktu. No šī jautājuma izvairīšos. Man bišķīt jāpastudē, tad varu adekvātāk atbildēt,” teica Kristaps Porziņģis.
Vēlāk sociālajos tīklos piebilda: “Skaidrs, ka mana nostāja ir pret Krievijas rīcību. Ceru, ka viss pēc iespējas ātrāk beigsies.”
Kristaps ir inteliģents, domājošs un vienmēr korekts. Neviens negaida politologa cienīgu analīzi kara jautājumos, bet savu nostāju var paust kaut vai divos vārdos, piemēram, nosodu Krieviju vai slava Ukrainai. Šoreiz sanāca ļoti nepārliecinoši, neveikli.
Līdzīgi kā 2015. gadā, kad bija tikko ieradies Ņujorkā un kādam žurnālistam uz ielas pavirši izteicās par latviešu valodu – ka tā nevienu pasaulē neinteresējot. Taču svarīgi ir, ka sociālajos tīklos, lai arī ar novēlošanos, bet nosodīja Krievijas rīcību. Viņam ir liels sekotāju skaits, ārzemnieki iztulkoja.
Atšķirībā no boksera Maira Brieža, kurš acīmredzot tiešām nav pārliecināts par labo un ļauno šajā pasaulei traģiskajā brīdī, Kristaps norādīja vienīgo pareizo virzienu, kā skatāms Krievijas karš Ukrainā.
Porziņģis allaž sevi parāda solīdā gaismā – pie kā pieiet, sasveicināties, nobildēties, uzsmaidīt, atbildēt. Šobrīd var šķist, ka paklupt sanāca neīstajā vietā un laikā, kā pirms trim gadiem, kad pasēdēšana ar draugiem “cukurenē” (tā tautā tiek dēvēts kāds bārs Liepājā) beidzās ar kārtīgu villošanos, traumu un atskaņām medijos arī okeāna otrā pusē.
Gadās, taču neredzēt viņā īstenu latvieti, sīkstu un lepnu kurzemnieku, nudien nevar, tāpat kā nenovērtēt paveikto Latvijas labā gan reklāmas ziņā, gan sportā un sociālajā jomā kaut vai tiktāl, ka tapuši jau pieci Kristapa Porziņģa āra basketbola laukumi – Liepājā, Rīgā, Tukumā.
Te gan vairāk ir stāsts nevis par to, ko pateica viens spēlētājs, bet gan – ko nepateica teju visi aroda brāļi.
Karam ritot jau sesto mēnesi, Latvijā daudzi iedzīvotāji no šīs tēmas attālinājušies, īpaši vasarā – pietiek savu darīšanu un mazāk laika sekot līdzi aktualitātēm medijos. Bet kara pirmajos mēnešos bija žēli apzināties, ka tikai daži no Latvijas sporta smagsvariem pauduši attieksmi un nosodījuši Krievijas agresiju.
Jā, Putina režīmam tas bija, ir un būs kā zaķim virziena rādītājs, taču pateikt, ko tu par to domā, atbalstīt cietušo ukraiņu tautu – tas nav maz. Jo lielāks sportists, jo skaļāka atbalss. Negribas bakstīt konkrētu atlētu virzienā, taču no Latvijas sporta slavenībām krievu karakuģi atklāti pasūtīt bijis gatavs Dāvis Bertāns, attieksmi paudis Roberts Uldriķis, Ernests Gulbis, Dukuru dinastija, vēl daži.
Pārējie sit bumbu, driblē, slido, pērk mašīnas un brauc ceļojumos. Vārdu sakot – bauda dzīvi.
Kopš Francijas kādreizējā prezidenta Žaka Širaka pirms teju 20 gadiem veltītās replikas vairāku Eiropas Savienības topošo valstu līderiem, tostarp Vairai Vīķei-Freibergai, itin populārs Latvijā ir teiciens par garām palaisto iespēju paklusēt.
Sportistu gadījumā kara kontekstā jāteic – palaista garām iespēja runāt, nospēlēt svarīgu lomu. Kāds varbūt neapzinās savu statusu, cits patur prātā nākotnes potenciālo peļņu, sak, ja ne šogad, tad pēc gada vai diviem man algu varbūt maksās krievi, es labāk paklusēšu.
Diemžēl vai par laimi, bet vēl nav par vēlu parādīt olas, vismaz vārdos.
Tas ir mazākais, ko var darīt, jo ukraiņi ar asinīm turpina cīņu par savu zemi.
Latvijas basketbola izlasei – veiksmi svarīgajās spēlēs. Mūsu zeme – Latvija! Kā teic izlases galvenais treneris Luka Banki, tad ir pilns komplekts, lai paveiktu ko īpašu – sapulcināti labākie spēki, piepildīta arēna. Jāuzvar!
