Laiviņā pāri Lamanšam 0
Pēdējo nedēļu laikā britu ziņās dominē ne tikai breksits, bet arī aizvien jaunas ziņas par migrantiem, galvenokārt irāņiem, kuri tagad, ziemas laikā, pamanījušies šķērsot Lamanša jūras šaurumu gumijas laivās.
Britu iekšlietu ministrs Sadžids Džavids ir atgādinājis, ka imigrantiem jāprasa patvērums pirmajā drošajā valstī, nevis jādodas bīstamajā ceļojumā uz Angliju, taču pretī saņēmis kritiku par imigrantu dēvēšanu par “nelegālajiem imigrantiem”. Nupat Mančestrā aizdomās par dalību nelegālā cilvēku pārvešanā arestēts irānis un brits.
Arī franču zvejnieki tiek vainoti sadarbībā ar migrantiem, par ko zvejnieki paši ir ārkārtīgi sašutuši,
norādot, ka viņi ir cietusī puse, jo migranti, nespējot iedarbināt zagšanai noskatītās laivas, tās bieži sabojā.
Kopumā 230 migrantu decembrī izvēlējušies šādu nedrošu ceļošanas veidu, ko britu policija salīdzinājusi ar mēģinājumu sastrēgumstundā šķērsot lielāko Anglijas maģistrāli kājām. 2018. gadā bijuši 539 šādi mēģinājumi, 80% no tiem tieši pēdējo triju mēnešu laikā. Lielākoties tie ir vīrieši no Irānas.
Serbijas dāvana Irānai – bezvīzu režīms
Serbija ir ES kandidātvalsts, tās pilsoņiem ir bezvīzu režīms ar Šengenas zonu. Lai uzlabotu tirdzniecību un tūrismu, Serbija kopš 2017. gada augusta ieviesusi bezvīzu režīmu ar Irānu, kas savukārt ir pasaules 25. lielākā ekonomika. Pēc ES pieprasījuma bezvīzu režīmu ar Irānu pagājušā gada oktobrī nācās apturēt, jo kopš tā ieviešanas dramatiski pieaudzis irāņu patvēruma pieprasītāju skaits.
Oficiālā Serbijas statistika liecina, ka 7000 irāņu ieradušies Serbijā kā tūristi,
2018. gadā 1100 no tiem ir pieprasījuši patvērumu Serbijā. Taču BBC apgalvo, ka Serbijas–Irānas bezvīzu režīma darbības laikā vismaz 40 000 irāņu ieradušies Serbijā. Nav zināms, cik no viņiem tiešām atgriezušies mājās, taču vietējie mediji ziņo, ka tiešo lidojumu reisi Teherāna–Belgrada ieradušies pārpildīti, taču Irānā atgriezušies pavisam tukši. Serbijas policija domā, ka vismaz 12 000 irāņu “tūristu” noteikti nav devušies mājās.
Domājams, irāņi izmanto viltotas pases un dažādas citas metodes, lai iekļūtu Rietumeiropā, jo viņi ir labi sagatavojušies ceļojumam, pietiek naudas, lai uzturētos hosteļos un viesnīcās.
Daudzi no viņiem ceļo ar viltotām pasēm, ko Stambulā var nopirkt par 3000–6000 eiro,
var atļauties samaksāt organizētām bandām par ceļojumu uz AK. Citu tautību migrantiem tādas naudas nav, bēgļiem no Sīrijas, Irākas, Afganistānas un Pakistānas nākas kājām mērot tūkstošiem kilometru garu ceļu, lai galu galā dzīvotu Belgradā uz ielas vai pamestās mājās.
Tālākais maršruts – Eiropa un AK
Irānas pilsoņiem nepieciešama Šengenas vīza, jo Irānas pase skaitās viena no vājākajām pasēm pasaulē.
Taču britu statistika liecina, ka pēdējo divu gadu laikā tieši Irānas pilsoņi iesnieguši lielāko skaitu patvēruma pieteikumu. Piemēram, 2017. gadā tie bija 9% no 26 350 pieteikumiem.
Tiesa, ne visi tic, ka imigranti tiešām ir irāņi, taču, kā saka imigrācijas eksperte Emma Navaza, viņa “nespēj iedomāties, kādu labumu varētu iegūt, melojot par to, ka nāk no Irānas”.
Problēma ir imigrantu patiesā gadu skaita noskaidrošana, jo viņi zina, ka bērniem pienākas daudz vairāk nekā pieaugušajiem.
Pavisam nesen pamatīgu traci sacēla gadījums ar trīsdesmitgadīgu vīrieti, kurš bija ievietots vidusskolā kopā ar piecpadsmitgadīgiem bērniem. Nepārtraukti atskan aicinājumi veikt vismaz kaut kādus testus, lai noteiktu patieso atbraucēju vecumu, taču cilvēktiesību aizstāvji pārbaudes noraida kā “apvainojošas”.
Britu Iekšlietu ministrija apgalvo, ka kopā ar Franciju tiek strādāts pie risinājuma, lai novērstu nelegālu šauruma šķērsošanu, jo glābšana vien neko nedos. “Baidāmies, ka jūra būs pilna ar ievainotiem cilvēkiem un pludmales ar mirušajiem. Mēs līdz tam nonākt nevēlamies.” Nupat no Vidusjūras ir atsaukti divi britu robežsardzes kuteri, lai patrulētu pie AK krastiem, palīgā dosies arī Karaliskā flote un armija.
Uzziņa
Migrācija uz Eiropu pa jūru
2018. gadā pa jūru Eiropā ieradušies 111 237 migranti (2017. gadā – 166 737, 2016. gadā – 358 018).
Galvenie migrācijas ceļi ir Spānija (62 479), Grieķija (32 497), Itālija (23 371), tam seko Malta (1182) un Kipra (676).
2018. gadā 539 migranti no Francijas laivās centušies nonākt Britānijā.
Dati: Starptautiskā migrācijas organizācija
