Ne par daudz, ne par maz. Eksperta ieteikumi pareizai dārzeņu laistīšanai 0
Šā gada karstā un sausā vasara atkal pierādīja, cik liela ir pareizas laistīšanas loma produkcijas kvalitātes nodrošināšanā. No ziedēšanas līdz novākšanai visātrāk izaug gurķi – atkarībā no šķirnes un vēlamā augļa lieluma tiem vajag tikai 10–15 dienas. Savukārt tomātiem šis process vasarā aizņem septiņas nedēļas, vairākas nedēļas tas ilgst arī paprikām un baklažāniem. Un visu šo laiku augiem un augļiem ir nepieciešams ūdens.
Ūdens nodrošina 97% gurķu un 95% tomātu, papriku un baklažānu augļu masas. To augšanas, proti, piebriešanas process sastāv no šūnu dalīšanas un šūnu izmēra palielināšanas. Procesa ātrums ir atkarīgs no temperatūras un mitruma (protams, arī barības elementu) nodrošinājuma un apgaismojuma intensitātes. Vēsā laikā šūnas dalās lēnāk un mazāk uzņem ūdeni, tāpēc augļi piebriest ilgāku laiku un izaug lielāki, pirms sāk krāsoties. Karstā laikā šūnas dalās straujāk, bet to izmēri palielinās atkarībā no mitruma nodrošinājuma. Augam ūdens ir vajadzīgs fotosintēzes procesam, sevis atdzesēšanai karstumā un barības elementu transportēšanai no saknēm uz lapām un augļiem. Ja dienas vidū mitrums sakņu zonā un gaisā samazinās, augs samazina ūdens iztvaikošanu, tādējādi pasliktinās barības elementu, sevišķi kalcija, transportēšana uz vistālākajām jaunākajām šūnām. Tādējādi šūnu sieniņas kļūst mazāk elastīgas un vēlāk, pieaugot ūdens spiedienam (pēc laistīšanas) šūnā, plīst.
Nereti ir gadījumi, ka dienas vidū gurķu un paprikas augi vizuāli izskatās labi, bez vīšanas pazīmēm, bet, aiztiekot to lapas, jūt, ka tās jau ir ļenganas, nav tik spirgtas, kā tām jābūt. Diemžēl audzētājam nav laika vērot augus caurām dienām, ir gana daudz citu darbu. Tādējādi augi saņem ūdeni neregulāri, parasti tad, kad audzētajam ir laiks, nevis tad, kad ūdens tiem ir nepieciešams. Siltumnīcu lielsaimniecības, kur audzē hidroponikā, laistīšanas režīmu pēc agronoma iestatījumiem kontrolē datorprogramma, bet zemo tehnoloģiju siltumnīcās laistīšana notiek rokas režīmā.
Ūdens var pietrūkt auglim uz neilgu laiku, bet sekas vairs nav labojamas un saglabājas līdz augļa mūža beigām. Piemēram, ūdens trūkuma dēļ radušies tukšumi gurķa augļa vidū tiek ievēroti tikai pēc gurķa pārgriešanas. Protams, prasība pēc ūdens un atsevišķiem barības elementiem ir atkarīga arī no šķirnes, tas ir ļoti labi redzams, audzējot vairākas šķirnes vienā siltumnīcā.
Lūk, kādas sekas atstāja īslaicīgs mitruma trūkums gurķiem, tomātiem un paprikām.
Gurķi
Jāteic, ūdens var netikt augļos ne tikai tāpēc, ka laistīšanas deva ir par mazu. Pie vainas var būt arī sakņu sistēma. Ja tā nav pietiekami attīstīta vai arī saknes ir kaitēkļu vai slimību bojātas, saknes nespēj nodrošināt visas auga daļas ar nepieciešamo ūdens daudzumu. Liela loma ir arī citu auga daļu veselības stāvoklim. Ja neregulāras laistīšanas dēļ gurķa stublājs ir saplaisājis, skaidrs, ka daļa vadaudu vairs nestrādā un augstāk (virs plīsuma) esošo auga daļu apgāde ar ūdeni samazinās. Arī tad, ja lapas ir kaitēkļu vai slimību bojātas, tās nespēj pienācīgi intensīvi transpirēt ūdeni un tā padeve lapām un augļiem to žāklēs samazinās.
Paprikas
Arī paprikām augļu apgāde ar ūdeni mēdz ietekmēt to formu. Tas ir vislabāk redzams, vērojot augļus uz viena auga. Tie aizmetas un attīstās pakāpeniski, tāpēc labi redzams, kā to attīstību ietekmē laistīšanas režīms.
Tomāti
Tomātiem neliela un īslaicīga mitruma trūkuma dēļ augļa galotne vispirms tiek nedaudz ievilkta iekšā, veidojot bedrīti. Tas ir ļoti labi redzams garenaugļu un Coeur de Buef tipa šķirņu augļiem. Šķirnēm ar apaļiem, it īpaši lieliem augļiem mitruma trūkuma dēļ veidojas sausā galotnes puve. Daļēji to var novērst, laikus apsmidzinot jaunus augļaizmetņus ar kalciju saturošiem lapu mēslojumiem, bet drošākais novēršanas paņēmiens ir regulāra un pietiekama laistīšana.
Dažkārt mitruma režīma svārstības izraisa tik dziļus augļu plīsumus galotnē vai sānos, ka kļūst redzama sēklu kamera. Parasti tas notiek ūdens padeves avārijas dēļ. Kamēr to salabo, augi kādu laiku cieš no ūdens trūkuma, bet tad pēkšņi spiediens šūnās pieaug un vājākās vietas plīst. Interesanti, ka šādi var saplīst tikai viens auglis ķekarā, bet visos ķekaros rindā vai pat siltumnīcā atkarībā no avārijas vietas.
Svarīgi atcerēties, ka visas augļu formas izmaiņas notiek ļoti agrīnā augļa attīstības stadijā, kamēr tas vēl ir pavisam mazs, bet to ievēro krietni vēlāk, kad vairs nav iespējams neko mainīt.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
