Laistīšanai lieto savāktu lietus ūdeni. Ārijas Rudlapas dārzkopes dienasgrāmata 0
14. jūnijs. Sakņu diena. Ak, tās nezāles – pietiktu modeļu katalogam!
Atgriežos mājās pievakarē. Nolieku mantas un dodos vakara apgaitā pa savu zaļojošo dārzu. Zied īrisi un vīteņsausserži, ko tautā sauc par saldo mīlestību. Smaržo reibinoši, mazliet pēc vaniļas, mazliet pēc krustnagliņām un vispār pēc mierīga vasaras vakara. Manā pļavas stūrītī vēl zied ozolītes, taču gārsas un kamozāle arī. Gaiļpieši gatavina sēklas, un spradzenes – ogas. Uzziedējušas arī pēterpogas. Mežonīgi, bet, manuprāt, skaisti. Siltumnīcā arī viss aug. Sakņu dārzā beidzot sadīguši gurķi, domāju, ka vairs nebūs. Pāri visam visdažādākās nezāles. Modeļu pietiktu katalogam. Lai gan biju nolēmusi neko nedarīt, ņemu kapli. Atceros, ka derētu iesēt melnos rutkus. Ieraugu podu ar dažiem puravu stādiem. Par spīti visiem mezgliem iestādu arī tos. Izsēju pusi no rutku sēklām, pārējos sēšu pēc nedēļas. Vēl mazliet paravēju. Cik jauki, ka dienas tik garas.
15. jūnijs. Dārza darbiem nelabvēlīga diena.
Pēc astronomu aprēķiniem, Merkura mezgla diena. Nu, ja tā, tad tā. Bez sirdsapziņas pārmetumiem pastrādāšu pie rakstu darbiem. Dzerot rīta kafiju, vēroju putnu dzīvi. Četriem stārķiem pievienojušās divas dzērves. Stārķiem tas nepatīk, un tie mēģina pelēkos putnus aizdzīt. Šādas spēlītes patīk arī sunim, un viņš dodas stārķiem palīgā. Dzērves, pārsteigtas par nelaipno uzņemšanu, palēkdamās pārvietojas pa zāli. Kaislības gan ātri norimst, un beidzot visi sadalījuši teritoriju. Kaimiņu kaķis, beidzis rīta medības, lepni atgriežas mājās, kas atkal nepatīk vienam no stārķiem. Pārsteigts no negaidītā uzbrukuma, nabags iebēg kartupeļu vagā un lavās mājup. Iznācis no slēptuves, tas atkal kļūst par uzbrukuma objektu. Bezdelīgu pāris, saskatījuši potenciālu ienaidnieku, uzbrūk peļu junkuram pikējošā lidojumā, ko pavada nikna vidžināšana. Kaislības norisinās arī šķietami mierīgā lauku ainavā. Vakarpusē galvas atpūtināšanai pievēršos ravēšanai.
17. jūnijs. Lapu diena. Kartupeļos atrodu vaboles
Aplaistu siltumnīcā gurķus un tomātus. Debesis mākoņainas, varbūt būs lietus. Laistīšanai izmantoju uzkrāto lietus ūdeni cerībā, ka debesis dos svaigu. Novācami pirmie gurķīši. Sākās ierastie ainavas kopšanas darbi. Centaurus urbanicus kauj zāli. Iespējams, tā senie romieši nosauktu šo ierīci. Manā rīcībā kaplis, aprušinu kartupeļus. Atrodu dažas lapgraužu vaboles, ko vienkārši nospiežu, lai nevairojas. Diena tā arī paiet, veicot dažādus ravēšanas darbus. Kaimiņš atnācis pieredzes apmaiņā un neizpratnē pēta puķu pļavu. Dēls klusēdams norāda manā virzienā. Ko gan vīrieši saprot no dārza dizaina! Izmantoju apgūto lektora daiļrunību, lai aizstāvētu savu taisnību. Vakarā lasu laikrakstu, kurā atrodu mazu rakstiņu par dārza kopšanu, kur pasaulslavens dizainers iesaka atstāt šādas pļavu saliņas ar puķēm. Būs jāpiestrādā pie daudzveidības, jāievieš vēl kādi krāšņi savvaļas augi.
18. jūnijs. Lapu diena. Nederīgas lietas der dārza dizaina objektiem
Pēc Johannas Poungeres novērojumiem, šī esot maģiskā ravēšanas diena. Nu tad ravēju, ar cik jau nu svētdienā sirdsapziņa ļauj. Tad jau redzēs, cik ātri nezāles ataugs. Vakarā pārlaižu acis pagalmam, apskatot, ko vēl vajadzētu piekārtot. Noskatu vecu vannu, ko varētu pārvērst par puķu dobi. Izklāstu savu teoriju bērniem. Dēls ir kategoriski pret, bet meita ietur neitrālu pozīciju. Pa tam lāgam kaimiņiene mūs aicina uz rabarberu rausi. Sarunas uzturēšanai stāstu par savu puķu vannas ideju. Šoreiz morālu atbalstu saņemu no kaimiņa, kas pētīja manu pļavu. Viņš izklāsta savus novērojumus par krāmu pārvēršanu dizaina objektos. Dēls draud manu vannu saplacināt. Nu, nu, tev, draudziņ, jābrauc uz Rīgu strādāt, bet mēs ar vannu paliekam laukos.
19. jūnijs. Lapu diena. Veca vanna pārtop puķu dobē
Pievakarē, atgriežoties mājās, apmeklēju vietējo puķu stādu audzētāju un nopērku bakopas un vēl kaut kādas nokarenas puķes ar grūti izrunājamu nosaukumu. Nedaudz atpūšos un ķeros pie puķu vannas idejas realizācijas. Piepildu skārda brīnumu ar augsni, apakšā drenāžai ieliekot akmeņus. Nepaiet ne divas stundas, ka lieta darīta. Aplaistu vēl citus podu augus. Lietus līdz mums neatnāca. Labi vien, ir lauksaimniekiem jāvāc siens. Lai Jāņu bērniem būtu kur izgulēties.
Ar dēlu varēšu skaidroties nedēļas beigās. Bet vannai būs vēl viena iespēja pakalpot cilvēkiem. Emu brand preču zīme uz tās sāna pat palikusi redzamāka. Arī vecām lietām ir lepnums un pašapziņa.
