Laistāmā ūdens kvalitāte. Eksperta padomi pirms siltumnīcas būvēšanas 0
Lielsaimniecības speciālisti jau sen zina, cik liela loma augu barošanā ir laistāmā ūdens kvalitāte. Jaunatnācējiem siltumnīcu nozarē mēdz būt grūti saprast, kāpēc urbuma
ūdens, ko dzer lopiņi, neder gurķu vai tomātu laistīšanai.
Vienkāršo plēves siltumnīcu īpašnieki laistīšanai izmanto ūdeni no pašizraktiem dīķiem, kuros pārsvarā uzkrājas nokrišņu ūdens ar nelielu gruntsūdeņu piemaisījumu.
Ūdens no ezeriem un it sevišķi no upes var būt piesārņots ar augiem vai cilvēkiem patogēniem mikroorganismiem, tāpat upes ūdenī var būt nezināmu ķīmisko vielu piemaisījumi, tāpēc siltumnīcu laistīšanai īsti neder. Lielsaimniecības parasti izmanto pazemes ūdeņus no dažāda dziļuma urbumiem.
Pirms jaunas siltumnīcas būvniecības uzsākšanas ir vērts noskaidrot laistāmā ūdens ķīmisko sastāvu. Tas mēdz būt visai atšķirīgs dažādā dziļuma urbumos pat tad, ja tie atrodas blakus viens otram.
Ūdens kvalitāte jāpārbauda regulāri
Ūdens kvalitāte regulāri jāpārbauda visā veģetācijas periodā. Gan atklātās ūdenstilpēs – upēs, ezeros, dīķos –, gan urbumos kopējā sāļu koncentrācija un atsevišķo elementu saturs mēdz mainīties atkarībā no laika apstākļiem, sevišķi no nokrišņu daudzuma. Holandē par vislabāko ūdeni laistīšanai uzskata lietus ūdeni, jo tas ir faktiski tīrs no sāļiem un bikarbonātiem, kā arī no organiskiem piemaisījumiem. Ūdeni savāc lietus laikā no siltumnīcas jumta un pa speciālu cauruļu sistēmu novada tam speciāli ierīkotos baseinos.
Arī Latvijā ir šāda pieredze. Daudzas nelielas zemnieku saimniecības mēdz uzkrāt lietus ūdeni dīķos. Parasti pilnu ūdens analīzi veic laboratorijā pirms sezonas uzsākšanas, tālāk paši kontrolē tās pH un EC. Ja šie rādītāji strauji un būtiski mainās, pilnu analīzi jāveic atkārtoti. Latvijā to ir iespējams izdarīt Bioloģijas institūta Augu minerālās barošanās laboratorijā, kas atrodas Salaspilī.
Audzējot inertajos substrātos, pilno ūdens analīzi mēdz veikt biežāk, nekā audzējot kūdrā. Tāpat analīžu veikšanas intensitāte ir atkarīga no ūdens avota. Latvijā gruntsūdeņos parasti ir augsts bikarbonātu (HCO 3 ) saturs, tāpēc ūdens pH parasti ir
augsts.
Audzējot hidroponikā (inertajos substrātos), bikarbonātu saturs nedrīkst pārsniegt 4 mol/l HCO 3 (jeb 244 mg/l). Tāpat to daudzums nedrīkst pārsniegt Ca un Mg jonu summu. Ciets ūdens hidroponikai neder, jo ar to substrātā nonāk un uzkrājas daudz kalcija un magnija, kas traucē kālija uzņemšanos. Ūdenī, ko paredz izmantot barības šķīduma gatavošanai, kalcija un magnija saturam jābūt zemākam, nekā paredzēts pēc šķīduma receptes.
Barības šķīduma noregulēšanai lieto skābes
Lai noregulētu barības šķīduma pH līdz tādam līmenim, kāds ir labvēlīgs visu barības elementu uzņemšanai, lieto skābes. Jau daudzi nelieli audzēāji ūdens paskābināšanai izmanto speciālo līdzekli Vito – ūdens pH regulētājs. Siltumnīcu lielsaimniecības ūdens ielabošanai lieto koncentrēto slāpekļskābi vai ortofosforskābi.
Skābes un karbonāti reaģē ekvivalentos daudzumos, proti, 1 mols skābes reaģē
ar 1 molu HCO3-. Piemēram: HNO 3 + HCO 3- = H 2 O + CO 2 + NO 3- vai H 3 PO 4 + HCO 3- = H 2 O + CO 2 + H 2 PO 4
Ogļskābā gāze (CO2) izkūp gaisā, paliek ūdens un skābes anjoni, tāpēc pH pazeminās. Skābes dauzumam jābūt tādam, lai varētu kontrolēt gatavā šķīduma buferspēju. Proti, tā pH nedrīkst strauji mainīties. Lai nodrošinātu buferspēju, ūdenī jābūt noteiktam brīvo bikarbonātjonu daudzumam. Parasti atstāj 1 molu HCO 3 , bet, ja barības šķīduma gatavošanai izmanto fizioloģiski skābus sāļus, kas izšķīstot papildus paskābina šķīdumu, to kompensācijai jāparedz vēl 1 mols HCO 3 , tātad kopā ūdenī atstāj 2 moli HCO 3 .
Aprēķināto skābes daļu pievieno barības šķīdumu koncentrātiem, lai novērstu nešķīstošu sāļu izgulsnēšanos. Rezervēto bikarbonātu daudzumu vēlāk neitralizē ar skābi no C bakas.
Modernajās siltumnīcās tiek ierīkotas lielas ūdens tvertnes diennakts ūdens rezervei, kurās arī tiek veikta ūdens sagatavošana. Barības šķīduma gatavošanas iekārta iekļauj A un B bākas mēslojuma koncentrātiem un C bāku skābei.
A bākā izšķīdina kalcija sāļus (nitrātu un dažkārt hlorīdu) un citus nitrātus (piemēram, kālija un magnija), kā arī daļu mikroelementu. B bākā izšķīdina sulfātus
un daļu helātu. Ja tiek izmantoti polifīdi, arī tos izšķīdina B bākā. Skābes koncentrācija C bākā nedrīkst būt augsta, lai novērstu strauju pH pazemināšanos.
Par optimālu uzskata izšķīdināt C bākā 15 l slāpekļskābes (58%) uz 1000 l ūdens.
Ja bikarbonātu daudzums ūdenī pārsniedz 4moli/l, vispirms atsevišķā tvertnē sagatavo ūdeni,paskābinot to līdz pH 6. Lai process norisinātos straujāk, tvertnē ierīko maisītāju un nodrošinaatbrīvojušos ogļskābes izvadīšanu.
Cits risinājums būtu osmotiskā filtra izmantošana, bet pēc tam bikarbonātu ūdenī vairs nav un buferspējas nodrošināšanai nākas lietot speciālus mēslojumus, kas paaugstina bikarbonātu saturu.
Latvijā siltumnīcu saimniecības ir nelielas un attālums starp barības šķīduma iekārtu līdz augiem nav liels, tāpēc pH vērtība nepaspēj sevišķi daudz izmainīties. Grūtāk ir saimniecībās, kur šie attālumi ir patiešām lieli, tāpēc Holandē jau ir sākuši izmēģināt papildu iekārtas tikai pH un EC pieskaņošanai nepieciešamajam līmenim. Šīs iekārtas izvieto siltumnīcu koridorā pusceļā no barības šķīduma gatavošanas vietas līdz augiem.
Lielsaimniecībās izmanto datorizētas barības šķīduma gatavošanas iekārtas, kas nodrošina pareizu sūkņu darbību, tātad arī mēslojuma koncentrāta un ūdens proporciju. Šīs iekārtas ir aprīkotas ar EC un pH sensoriem, bet vajadzīgos parametrus iestata agronoms.
Pēdējos gados tirgū ir parādījušās arī mazākas jaudas iekārtas tieši nelielo saimniecību vajadzībām. Ūdens parasti satur arī kaut kādu nitrāta formas slāpekļa, kālija, sulfātu un fosfātu, bora, dzelzs un citu augiem nepieciešamo elementu daudzumu, un tas jāņem vērā, aprēķinot mēslojuma daudzumu barības šķīduma gatavošanai. Izņēmums ir dzelzs, kas veido nešķīstošus, augiem nepieejamus savienojumus un aizsprosto pilinātājus. Ja dzelzs saturs ūdenī ir augsts (vairāk par 5 μmol/l), būs nepieciešama papildu ūdens attīrīšana.
Nātrijs ir sevišķi bīstams augiem, jo tie patēre šo elementu ļoti nelielā daudzumā. Uzkrājoties sakņu zonā, tas būtiski traucē citu elementu – kālija, kalcija, magnija, dzelzs, cinka,vara – uzņemšanos, tādējādi izraisot ražas zudumus. Hlors lielā daudzumā arī var ievērojami traucēt auga augšanu un samazina ražu. Tomēr pēdējie pētījumi liecina, ka nelielā daudzumā hlors veicina tomātu un zemeņu izturību pelēkajai puvei. Parasti tiek uzskatīts, ka maksimāli pieļaujamais hlora daudzums sakņu zonā var būt par 0,2–0,5 mmol/l augstāks nekā nātrija.
LAISTĀMĀ ŪDENS ĶĪMISKAIS SASTĀVS
Svarīgākie rādītāji:
– kopējā sāļu koncentrācija (EC);
– tādu elementu saturs, ko augi uzņem nelielā daudzumā un kuru uzkrāšanās sakņu zonā mēdz būt toksiska augiem, piemēram, nātrija, hlora, bora, alumīnija u. c.;
– bikarbonātu (HCO3-) saturs;
– kalcija un magnija saturs.
Kopējo sāļu koncentrāciju ir pieņemts novērtēt pēc Zonnefelda*:
– <0,75 mS/cm – ūdens ir labs;
- 0,75–1,5 mS/cm – ūdens ir derīgs;
- 1,5–2,25 mS/cm – sāļu koncentrācija ir augsta;
- >2,25 mS/cm – sāļu koncentrācija ir ļoti augsta.
Laistīšanai siltumnīcās vislabāk izmantot ūdeni ar EC< 0,75 mS/cm. Ja audzētājs ir spiests izmantot ūdeni ar EC 0,75–1,5 mS/cm, ir svarīgi pareizi izvēlēties substrātu. Šeit svarīgākais kritērijs ir iespēja izskalot substrātu sāļu uzkrāšanās gadījumā. To vieglāk izdarīt inertajos substrātos: minerālvatē, kokosā vai perlitā. Ar kūdru ir citādi. No vienas puses, to nedrīkst laistīt tik bieži kā inertos substrātus, jo palielinās sāļuuzkrāšanas risks, bet, no otras puses, kūdrai ir ļoti augsta jonu
absorbcijas spēja, tāpēc augi mazāk cieš no augstās EC. Citās valstīs kūdrai mēdz pievienot līdz 50% perlīta tieši tādēļ, lai būtu iespējams izskalot liekos sāļus.
Ja ūdenī ir augsta un ļoti augsta sāļu koncentrācija, ir nepieciešama osmotisko filtru lietošana.
*Kejs Zonnefelds (Cees Sonneveld) ir holandiešu zinātnieks, kurš vēl pērnā gadsimta astoņdesmitajos gados ir izpētījis augu mēslošanu, audzējot hidroponikā. Visas barības šķīdumu receptes, ko izmanto dažādās valstīs, pamatojas uz viņa pētījumu rezultātiem
Vairāk par siltumnīcām lasiet šeit
Vairāk par šo tematu lasiet žurnāla Agro Tops īpašajā pielikumā “Jaunākās tehnoloģijas modernajās siltumnīcās”.
