Laistām un kopjam balkondārzu. Padomi, kā nekaitēt kastīšaugiem 0
Par maz ir izvēlēties skaistas puķes. Lai balkondārzs būtu krāšņs, par augiem jārūpējas. Tie cītīgi jālaista, jāvēro, lai neuzmetas kaitēkļi, nenomāc slimības. Augiem jāpalīdz vīties augšup, bet citus der apvaldīt, laikus apgriežot.
Karstās vasaras dienās balkondārzs, iespējams, jālaista pat divas reizes dienā – gan vakarā, gan no rīta.
Jau stādīšanas laikā balkonkastes vai puķupoda apakšā jāizveido pāris centimetru biezs drenāžas slānis – granulas, kas palīdz regulēt mitrumu. Ja ūdens augsnē būs par daudz, granulas to savāks, lai tad, kad mitruma nebūs, to pakāpeniski atdotu augu saknēm.
Jāraugās, lai augsne nav vienā līmenī ar balkonkastes vai puķupoda malu. Tai jābūt vismaz 1–2 cm zem augšējās maliņas, lai laistot ūdens nelītu tām pāri. Ja augu kaste novietota balkona vai lodžijas malas ārpusē, tas var sagādāt neērtības kaimiņiem – ūdens ar slapjo zemi var notraipīt iestiklotu lodžiju, notecēt uz apakšstāva balkona/lodžijas grīdas, trāpīt uz veļas, ja tā žāvējas uz balkona.
!!! Ja ūdens sūcas caur balkonkasti un sāk pilēt, tas ir signāls, ka pietiek laistīt, mitruma jau ir par daudz! Augsnei jābūt mitrai, bet ne slapjai.
Augsnē var iestrādāt mitrumu uzturošu želeju. Arī sūnas ir labs mitrumu regulējošs materiāls.
Vasaras puķes, kam ir sekla sakņu sistēma, vairāk jālaista no virspuses. Fuksijai, rozei sakņu sistēma ir dziļa, tāpēc lielākam augam pie kājām var likt arī kādu piestādiņu – augsni klājošu augu, kas mazliet kavēs ūdens iztvaikošanu no augsnes.
Nevienam nepatīk aukstas kājas – ne cilvēkam, ne augam, tāpēc aukstu krāna ūdeni laistīšanai nevajadzētu izmantot. Katram dārza kopējam ir sava laistīšanas kārtība. Racionāls risinājums ir uz balkona vai lodžijas atrast vietu dažām pieclitru ūdens pudelēm, kurās ūdens sasilst līdz āra temperatūrai un ar to augi tiek aplaistīti. Pēc tam pudelēs atkal sapilda ūdeni, kas būs vajadzīgs nākamajai laistīšanas reizei.
Vislabāk laistīt vakarā, kad mazliet vēsāks, lai augi ūdeni var izmantot pilnvērtīgāk, jo process būs lēnāks. Ja tiek prognozēts ļoti karsts laiks, tad augus aplaista arī agri no rīta.
Ūdeni nelej augiem uz galvas, bet laista vienmērīgi visapkārt tam (tāpēc noder lejkanna ar garu snīpi). Ja laista tikai no vienas puses, tad auga saknes un augs attīstīsies nevienmērīgi. Augiem patīk, ja tiek apsmidzināti, bet lielu ūdens daudzumu uz lapām negāž. Un apsmidzina lapas, nevis ziedus!
Moderns risinājums ir pilienlaistīšanas sistēma. To pieslēdz ūdensvadam vai boilerim, ko piepilda ar ūdeni, kas saulē sasils.
Bez darba nenotiek nekas, un arī pilienveida laistīšanas sistēma vispirms jāuzstāda un tad laiku pa laikam jāpārbauda. Sistēmā ir šļūtene, ko novieto gar balkonkastu malu. Tajā izveido caurumus, kuros ievieto krustiņus, lai iestiprinātu mazas ūdens caurulītes (vienu vai vairākas no vienas izejas), ko pievada tuvu auga saknēm. Mazās caurulītes piestiprina pie balkonkastes malas, tās ik pa laikam jāpārbauda – vai nav kaut kur novirzītas, izrautas, izkustinātas vai aizsērējušas. Ar pilienveida sistēmu balkondārzs ātri vien tiek aplaistīts. Tas gan būs krāna ūdens un, ja ir pārlieku ciets, tad nenostādināts augiem nepatiks.
Esot prombūtnē, vienkāršāk ir lūgt draugiem, radiem, kaimiņiem, lai aprūpē balkondārzu un telpaugus. Ja tas nav iespējams, tad kādas dienas (ja nav pārlieku karsts un saulains) var iztikt ar pašgatavotu laistīšanas sistēmu no PET pudeles. Tās pamatnē izurbj sīkus caurumus. Pudeli piepilda ar ūdeni, neaizskrūvē korķi un noliek starp balkonaugiem uz augsnes. Ūdens lēnām sūksies zemē. Labāk izvēlēties zaļas krāsas pudeli, kas starp augu lapām mazāk pamanāma.
Ir nopērkami arī šādai laistīšanai piemēroti dekoratīvi keramikas trauki ar caurumiņiem. Māls ir porains materiāls un pakāpeniski atdod ūdeni augiem.
Ja paredzama ilgāka prombūtne, balkondārzu var mazliet pārkārtot, piemēram, kastes ar augiem novietot ēnā uz balkona/lodžijas grīdas. Uz augstāka ķeblīša novieto ūdens trauku un no tā ar kokvilnas virves starpniecību ūdeni novada augiem kastē.
Jāpievērš uzmanība laikapstākļiem, jo augsne izkalst ne tikai stiprā saulē – to kaltē arī vējš. Mākoņainā laikā augi ūdens rezerves, kas ir zemē, izmanto lēnāk, bet, tikko uzspīd saule, mitrums iztvaiko arī caur lapām, tāpēc ūdens ir ļoti nepieciešams.
Mitruma daudzumu var noteikt, arī pieklauvējot pie kastes – ja skaņa dobja, mitruma pietiek.
