Laipni lūgti, izbaudiet! 0
Apmēram tā, kā minēts virsrakstā, izskan pavisam īsā ievadrindkopa nesen iznākušajā ilustratoru katalogā “Latvian Book Illustrators. Catalogue” (“Latvijas grāmatu ilustratori. Katalogs”).
Pavasarīgi zaļais izdevums ir daudzsološs. Dažādas paaudzes, atšķirīga pieredze, zināmi un nezināmi vārdi. Kas tos vieno? Atsaukšanās izdevniecības “Zvaigzne ABC” un Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas (LGIA) pagājušā gada nogales aicinājumam pieteikt savus darbus ilustratoru katalogam. Nosacījumi – jābūt publikācijām, jāiesūta ilustrācijas un brīvā formā jāpastāsta par sevi angliski. Grāmatā iekļautas 56 mākslinieku ilustrācijas. Jau izšķirstot vien, rodas sajūta, ka esi devies košā, krāsainā, neparastā ceļojumā. Katrs atvērums piedāvā citu pasauli. Tādu, kādu to redz un lasītājiem piedāvā konkrētais mākslinieks. Domāju, ka ikviens grāmatmīlis varētu nosaukt kādu bērnībā šķirstītu un priekšā lasītu grāmatu, kuras ilustrācijas stāv prātā gadiem. Jo tās ļāva ieraudzīt, iztēloties, atcerēties. Gluži tāpat tas turpinās arī mūsdienās. Bērnu grāmatās ilustrācijai joprojām ir sava neatņemama loma. Mākslinieka un autora spēja strādāt tandēmā, vienam otru papildināt, lai spētu konkurēt ar skārienjutīgo ekrānu izlutinātajām acīm, ir maģija, kas pamatā labai bērnu grāmatai. Grāmatai, kuru izvēlas vecāki, lai lasītu kopā ar saviem bērniem.
Izdevums piesaka sevi demokrātiski – gan izvēlēto mīksto vāku, gan skaidrās uzbūves dēļ, kas pirmajā lapā paskaidrota ikvienam interesentam. Mākslinieki atrodami alfabēta secībā, jo laikam jau nekas ģeniālāks nav izdomāts – nedz jāskaita balvas un ordeņi, nedz izdotās grāmatas vai mākslinieka gadi un pieredze.
Kam šāds katalogs nepieciešams? Tā kā uz visu šo lietu raugos no izdevēja pozīcijām, tad neslēpšu, ka tāda rokasgrāmata noder arī mums. Ne vienmēr visu esam pamanījuši. Dažreiz vienkārši neienāk prātā vai piemirstas. Pašiem māksliniekiem – lai sevi parādītu un kopumā ieraudzītu gan raksturīgo, gan individuālo. Droši vien arī mākslas mīļotājiem, studentiem un tā tālāk un tā joprojām. Arī ārzemju izdevējiem. Un tā jau ir atbilde uz sekojošo jautājumu.
Kāpēc angliski? Laikā, kad esam koncentrējušies uz īpašo statusu “Londonas grāmatu izstādē 2018”, jautājums šķiet pat nevietā. Ja jau mēģinām pārdot ārzemju izdevējiem daudzas lapas, kas aprakstītas tūkstošiem burtu, tad kādēļ gan ne ilustrācija, kura iet pāri robežām bez vārdiem? Kaimiņi lietuvieši šo mērķi jau bija noformulējuši pirms daudziem gadiem, kad Boloņas Bērnu grāmatu izstādē lepojās ar viesvalsts statusu un bija savu mākslinieku darbus apkopojuši pārskatāmā katalogā. “Tā ir mūsu galvenā eksportprece, jo lasīt mazajās valodās lielo valstu izdevēji nealkst, bet piedāvāt bilžu grāmatu ir daudz cerīgāk.” Nav jau arī iemesla žēloties – mūsu grāmatu ilustratori varbūt vēl nav kļuvuši par zīmolu ārpus Latvijas robežām, bet precedenti mūsu ilustratoru darbam ārzemju izdevniecību projektos ir bijuši, ir un pavisam noteikti – būs.
Nav noslēpums, ka šis katalogs ir atbilde uz pērn iznākušo grāmatu (ar mērķi būt arī rakstnieku un ilustratoru katalogam) “The Horse. Latvian Authors&Illustrators Catalogue” (“Zirgs. Latvijas autoru un ilustratoru katalogs”). Vai tā veidotāju pieeja katalogā pārstāvēto mākslinieku atlasei un apzināti izvēlētais hibrīdžanrs ir nākotnes dimensija, ko vēl nespējam novērtēt? Iespējams. Laiks rādīs. Domāju, ka abus šos izdevumus pat nevajadzētu mērķtiecīgi salīdzināt un meklēt katra trūkumus vai priekšrocības. Tieši tādēļ, ka tie nepieder vienai sugai. “The Horse” nav klasisks katalogs, kura galvenais nolūks ir maksimāli daudzveidīgi iepazīstināt ar dažādu mākslinieku rokrakstiem. Drīzāk – albumtipa izdevums, kas realizē vienu konkrētu konceptu – rāda grāmatas veidotāju uzrunāto rakstnieku un mākslinieku pieeju vienas tēmas risinājumam. Cerībā, ka visi iesaistītie jutušies ērti piedāvātās tēmas rāmī. “Latvian Book Illustrators” ir daudz demokrātiskāks – ikviens iesniedzis ilustrācijas, ko atzinis par sev raksturīgām. Līdz ar to parādās tēmu un tēlu dažādība, kas neapstrīdami ir viens no tā lielākajiem plusiem, ja atgriežamies pie misijas un žanriskās piederības – būt katalogam.
Ko mums būtu no tā mācīties? Šobrīd droši vien – priecāties, ka abas iniciatīvas ir realizētas kvalitatīvos izdevumos. Nākotnei – būtu svētīgi, ja “Latvian Book Illustrators” neapstātos pie šī viena sējuma, bet turpinātos gan attālināti pieejamas elektroniskas mākslinieku datu bāzes, gan drukātu katalogu formātā. Ar LGIA un arī citu atbalstošo institūciju ieinteresētību un finansiālu atbalstu. Tas noteikti būtu ieguvums gan mums pašiem, gan arī mūsu atpazīstamībai un talantu pieejamībai pasaulē.
