Otrais noteikums, bet ne mazāk svarīgs. Attiecībām jāsniedz prieks 1
Nedrīkst pierast pie strīdiem, asarām un trauku dauzīšanas. Neielaidies garās sarunās, neizsaki pārmetumus un savstarpējus apvainojumus. Tas nav normāli! Tas ir ceļš uz elli. Tiklīdz no attiecībām pazūd prieks, tās kļūst bezjēdzīgas. Protams, tikai vārdos tas ir vienkārši īstenojams.
Bet cik daudz ir cilvēku, kuri gadiem dzīvo, pārgremojot savu aizvainojumu kalnus – tomēr paliek kopā!
Viņi apgrūtina savas smadzenes ar nevajadzīgiem ķīviņiem. Tā nevajadzētu darīt! Tiklīdz saproti, ka tavi vārdi atņem prieku – labāk taisi muti ciet. Sākas attiecību skaidrošana – ej prom. Cilvēks grib tikai apvainot un kritizēt – neļauj sevī rasties vainas sajūtas. Ej projām! Attiecības vajadzīgas priekam. Visas pārējās attiecības “bērnu dēļ”, “jo visi tā dzīvo”, “ieraduma spēks”, “varēja būt arī sliktāk” var vienkārši ņemt un aizmēzt miskastē.
Tātad galvenie noteikumi ir tikai divi. Un kā domā tu?
