Var jautāt: ko gan romiešu nauda dara Latvijas teritorijā? “Tas atspoguļo baltu cilšu maiņas sakarus ar Romas provinci,” skaidro Armands Vijups. Atrašanās Kurzemes dienvidrietumu daļā tiek uzskatīta par loģisku, jo romiešu monētas tur jau agrāk konstatētas agrā dzelzs laikmeta (1. – 400. g. p. m. ē.) apbedījumos: “Acīmredzot šīs teritorijas iedzīvotājiem, vai mēs tos dēvējam par baltiem vai jau sākam runāt par kuršiem, bijuši maiņas sakari ar Romas provinci, ne ar pašu Romu.” Jāšaubās, vai latviešu ciltstēvi tobrīd monētas izmantoja kā naudu. Ticamāk, tās iemainītas kā metāls, kuru var izmantot arī par izejvielu rotu izgatavošanai. Tāpat mēdza rīkoties ar sudraba monētām. 4
Atradums ar metāldetektora palīdzību izdarīts uz Virgas senkapu aizsardzības zonas robežas. Kuršu ugunskapi atrodas puskilometru attālumā, bet tie nav hronoloģiski saistīti ar depozītu, jo ir ne agrāki par 10. gadsimtu. Oficiāli meklētājam, lai tur darbotos, bija vajadzīga zemes īpašnieka un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) atļauja. Tātad darbības notikušas nelikumīgi. Vijups atzīst, ka šī ir stāsta par laimīgo ieguvumu sarežģītākā daļa. Protams, jāpateicas cilvēkam par viņa rīcību, jo sākotnēji, kad pa aplinkus ceļiem interesentu vidū sākušas klīst runas par neparasto atradumu, bijušas vien cerības, ka vēsturniekiem monētas izdosies kaut redzēt un nosvērt. Taču atradējs monētas atdāvinājis muzejam, kad arheologi par notikušo sākuši interesēties. Pozitīvi, ka atradējs godīgi uzrādīja meklējumu vietu un speciālisti to varēja vizuāli apsekot. Laukā netālu mētājies plakans akmens. Un ja nu nezināmais mantas slēpējs ar to bija iezīmējis monētu guldīšanas vietu? Minētajam laukam tādi akmeņi nav bijuši raksturīgi. “Ja tur būtu bijis klāt arheologs vai arī ja šie cilvēki nedzītos tikai pēc lietas, viņi varbūt mēģinātu pievērst uzmanību tam, vai šis akmens tiešām ir blakus atraduma vietai vai nostāk…” ar nožēlu teic Vijups.
