Priekules novadā atrod lielu romiešu naudas depozītu 4
Aizvadītā gada decembrī Priekules novadā Kurzemē atrasts romiešu monētu depozīts, kas daļēji nonācis Ventspils muzeja rīcībā. Muzeja direktora vietnieks, arheologs Armands Vijups komentē, ka atradums ir nozīmīgs, kaut arī ne unikāls. Latvijā tas ir pirmais romiešu monētu depozīta atradums pēc nepilnu simt gadu pauzes.
Lauksaimnieciski apstrādātā laukā ļaužu pamestā apvidū, netālu no Virgas muižas, uzietās monētas ir viens no lielākajiem romiešu naudas depozītiem Latvijā. Atradējs Ventspils muzejam uzdāvinājis 70 bronzas monētu. Tā kā tuvumā keramikas lausku nav bijis, jādomā, senatnē tās tikušas noglabātas, ietītas audumā. Uz vairākuma sīknaudas gabalu saskatāms tā brīža imperatora profils vai profila aprises, tomēr kopumā laika zobs un patina monētas nav taupījuši. ”Tas ir normāli bronzai, kas ir gandrīz 2000 gadu veca,” saka arheologs Vijups. Vairākums monētu kvalificētas kā bronzas asi vai dupondiji. Tie ir ap 30 mm diametrā un 10 – 13 gramu smagi. Provizoriski nauda datēta ar 2. – 3. gadsimtu, kas vēl sakrīt ar Romas impērijas uzplaukuma brīdi. Apskatīt Ventspils muzejā tās gan varēšot ne agrāk kā gada vidū, jo restauratoriem vēl veicams liels darbs.
Vijups atzīst, ka tādas monētas bijušo Romas impērijas provinču teritorijās nav retums, taču, Latvijā nonākušas, tās ir interesantas kultūrvēsturiskā kontekstā. Latvijā līdz šim zināmi 12 romiešu monētu depozīti, no tiem divi Kurzemē – pie Vaiņodes un pie Tukuma. Visi depozīti ir atrasti vai nu 19. gadsimtā, vai 20. gadsimta sākumā, un septiņi no tiem tiek uzskatīti par “šaubīgiem”, tas ir tādiem, kuru iegūšanas apstākļi liek domāt, ka atklājēji tos paši sakomplektējuši, izmantojot pavisam citur iepriekš iegūtas monētas, lai “atradumu” varētu labāk pārdot. Tieši romiešu monētas ir senākā nauda, kas atrasta Latvijā, lai arī ir baumas par sengrieķu monētu klātbūtni.