Laimīgo vistu būs vairāk 6
Auces novada saimniecības “Imantas” jaunie saimnieki Ģirts un Agnese Antes savu dējējvistu ganāmpulku šogad plāno dubultot.
Saimnieks Ģirts Ante “Imantu” mājās ienāca pirms četriem gadiem, kad iegādāts lauku īpašums netālu no Auces. Abi ar sievu pabeiguši Latvijas Lauksaimniecības universitāti un jau labu laiku, kā atzīst Ģirts, “dīdīja doma uzsākt kaut ko savu”. Jau bērnībā daudz palīdzējis vecmāmiņai lauku darbos Bēnē, ļoti paticis darboties ar dzīvniekiem.
Izpētot situāciju, vieglākais variants šķitis vistas, lai nav visu laiku “govīm pie astes jāsēž”. Agnesei ir pieredze lauku darbos, jo vecāki Madonas novadā nodarbojas ar piena lopkopību, bet Ģirtam līdz šim tādas pieredzes nebija. Viņš ir pateicīgs saviem vecākiem par atbalstu lauku biznesa uzsākšanā. Šobrīd “Imantās” viņi saimnieko jau trijatā – mazajam dēliņam Reinim gan vēl tikai septiņi mēneši, vecāki cer, ka arī viņam patiks dzīve laukos.
Pirmajā gadā Antes sākuši saimniekot, iegādājoties 30 vistas, taču to liktenis bija bēdīgs – visas nokodis klaiņojošs suns. Viss bijis jāsāk no jauna, kamēr šobrīd jau saimniekošana nostabilizējusies. Cāļus saimnieks iepērk Zviedrijā, jo tie ir vakcinēti pret slimībām, izturīgāki. Vienubrīd cāļus veduši no Lietuvas, bet šī pieredze nav bijusi veiksmīga. Šobrīd vairāki mazie saimnieki kooperējas, lai zviedru cāļus varētu iegādāties lielākā apjomā.
Visu dara paši
Pamatbarību saimnieki izaudzē paši, 10 hektāros lauksaimniecībā izmantojamās zemes audzējot graudus, kartupeļus, lopbarības bietes, burkānus. Dārgāko pozīciju saimniekošanā veido vitamīnu piedevas, bez kā neiztikt, un tās ir dārgas. Dārga ir arī zemes apstrāde un graudu novākšana. Saimnieks aplēsis, ka olu pašizmaksa ir diezgan augsta – 12 centi par vienu olu. Tas ir aprēķins, ieskaitot pašu darbu.
Algota darbaspēka saimniecībā nav, jaunieši visu dara pašu spēkiem. Arī tehnika ir pašu, vienīgi kaimiņš izpalīdz kulšanas darbos. Ja nebūtu pašu izaudzētās barības, prece iznāktu vēl dārgāka. Taču reizēm gadās, ka laika apstākļi pieviļ, līdz ar to plānoto ražu neizdodas iegūt. Pirms diviem gadiem “Imantās” izsalusi puse ziemāju, barību nācies pirkt un tas uzreiz bija jūtams. Subsīdijas par dējējvistām netiek maksātas, tām pašām sevi jāatpelna. “No vienas puses, būtu labi, ja būtu subsīdijas, jo tad varētu ieguldīt attīstībā. Tagad nākas paļauties uz pašu spēkiem,” stāsta Ģirts Ante. Viņš strādā algotu darbu Kurzemes ciltslietu mākslīgās apsēklošanas stacijā, līdz ar to paša saimniecībā nākas saimniekot ārpus darba pienākumiem. Pašlaik Ģirts ir arī Auces novada domes deputāts, līdz ar to pienākumu ir daudz.
Oficiāli saimniecība nav bioloģiska, jo tas nozīmē “šausmīgi lielu birokrātiju”, tomēr putni tiek turēti maksimāli dabiskos apstākļos, ieskaitot pastaigas svaigā gaisā un pašu mājās ražotu barību. Laimīgo vistu olas jaunie saimnieki realizē “Zaļā zemes” un “Pārtikas amatnieku” veikalos. Biedrība apvienojusi mājražotājus un mazos ražotājus, kam tādējādi ir laba iespēja realizēt pārtiku nelielos apjomos.
Tirgū laimīgo vistu olu pietrūkst – pieprasījums ir lielāks nekā piedāvājums. Ģirts stāsta, ka šo vistu dējības intensitāte nav tik liela kā lielajos uzņēmumos turētajiem putniem, līdz ar to saražoto olu ir mazāk. “Vistas iet laukā, kašājas, līdz ar to viņas mazāk domā par dēšanu un mazāk olu iegūstam. Arī spalvu maiņas process ir daudz ilgāks, līdz ar to ilgāks laiks ir bez olām,” ražošanas nianses atklāj saimnieks. Tas arī nozīmē lielāku pašizmaksu. Apdraudējumu rada arī savvaļas dzīvnieki un putni.
Ar gaļas iegūšanu saimnieki neplāno nodarboties, jo tad vajadzīga sava kautuve un katram mazajam saimniekam šis process būtu pārāk dārgs. Netālu gan saimnieko pazīstamā putnkope Mērija Vilūna, kura investējusi ievērojamus līdzekļus savas kautuves izveidošanā, bet saskaņā ar likumu citas saimniecības putnus tur nedrīkstot kaut.
Būvēs jaunu kūti
Šobrīd dējējvistas mīt vēl vecajā, morāli un fiziski novecojušajā kūtī, taču Antes jau tuvākajā laikā plāno būvēt jaunu. Projekts Lauku atbalsta dienestā jau iesniegts, un šobrīd saimnieki gaida apstiprinājumu. Jaunā kūts plānota 600 dējējvistām un saimnieki to iecerējuši uzbūvēt pašu spēkiem. Pēc tās uzbūvēšanas plānots saražot 300 – 350 olu dienā. Kūtī būs dažādu vecumu dējējvistu saimes un paredzēts ražošanu iekārtot tā, lai olu ražošanā nebūtu tukšo periodu. “Pieprasījums pēc olām ir. Mūs aicina uz dažādiem tirdziņiem gan Dobelē, gan Rīgā, bet pagaidām mums nav ko aizvest,” stāsta Ģirts. Jaunie saimnieki novērojuši, ka cilvēki vēlas ēst arvien veselīgāk un izvēlas aizvien tīrāku pārtiku. Īpaši šī tendence vērojama Rīgā, laukos mazāk. Konkurentu pēdējos gados gan saradies vairāk, bet “Imantu” saimnieki nejūtas apdraudēti, jo tirgū vietas pietikšot visiem.
Vai nav domāts saimniecībā ieviest arī citu putnu audzēšanu, tostarp tītaru? Agnese atzīst, ka tītarus ir grūtāk izaudzēt, īpaši tiem maziem esot, kad jāievēro noteikti apstākļi. Šogad iegādāti 30 tītari un tikai puse no tiem izaugusi. Ar ūdensputniem arī jāuzmanās, jo pastāv dažādu slimību risks. Kopumā Antes vistkopību vērtē kā rentablu nozari, tikai jāievēro vairāki nosacījumi, īpaši – profilakse, dezinfekcijas pasākumi, kūts tīrīšana. Mēslojumu saimnieki izmanto lauku mēslošanai, līdz ar to saimniekošanā veidojas tāds kā noslēgtais aplis. Ģirts Ante neslēpj, ka vēlas dažādot ražošanu, bet pagaidām vēl neatklāj, kas būs jaunais rūpals.
