Kļūt garlaicīgam 0
Nesen biju Rēzeknē, uzstājos klubā, daži nāca klāt un vaicāja: Kivič, kur tad skandāli, esi kļuvis galīgi garlaicīgs! Visus šos gadus manas personības viens procents atspoguļots kā visi simts. Viena gada laikā saskaitīju vairāk nekā 250 negatīvu publikāciju. Dzelteno žurnālu fotogrāfijās biju tikai ar alkohola glāzi rokās, tikai šķiroties, tikai lecīgs un agresīvs. Kā lai cilvēki uzzina, ka es arī audzinu bērnus, muzicēju, saceru dziesmas, runāju ar cilvēkiem studijā?! Tāpēc ķēros klāt grāmatai, uzrakstīju par savu dzīvi. Interesanti, ka uzreiz pēc tam viss sakārtojās pa jaunam. Satiku Madaru, izveidojām ģimeni.
Sakārtoties caur kustību
Labākais veselības rituāls – skriet līdz brīdim, kamēr iesvīsti, un pēc tam vēl kādu kilometru. Vismaz pāris reižu nedēļā pieveicu piecus vai vairāk kilometrus. Dzīvoju Imantā, man tur ir savs aplis. Skrienu lēni, tikai mazliet ātrāk, nekā ejot. Pie krievu skolas ir stieņi, tur pievelkos, man ir sava spēka programmiņa.
Kad tur karājos un vairs nevaru, bet vajag vēl reizi pievilkties, sirds sitas, sviedri šķīst, trūkst elpas. Tad spēju domāt tikai par saviem sviedriem un elpu, viss pārējais atkāpjas. Izskrienot no mājām, ir piecas problēmas, atgriežoties palikusi kāda viena. Kustības visu sakārto.
Ķermenis ir ļoti saistīts ar galvu. Ja kādu laiku neko nedaru fiziski, prāts totāli nestrādā. Sportošanas laikā smadzenēs mainās bioķīmija – skatiens uz dzīvi kļūst gaišāks, cilvēki apkārt šķiet foršāki, arī pašvērtējums pieaug.
Agrāk kačāju muskuļus, bet tad sāku domāt – kāpēc to vajag? Es taču negrasos nevienu sist, un dzīvē man nav jācilā smagumi, kam man tie pārākie muskuļi?!
Nesen sāku izmēģināt boksu. Tās ir interesantas, nestandarta kustības, citādi tiek trenēts ķermenis.
