Atbildēt par ģimeni 0
Ģimene ir liela vērtība. Tā ir mikropasaulīte lielajā bezpersoniskajā pasaulē. Esmu lasījis: ja katram būtu vismaz četri vai pieci cilvēki, kam uzticēties, dzīvot būtu vieglāk. Dēls Kristofers, meitas Keitija un Kima, sieva Madara un mana mamma – tā ir mana ģimene, manas vērtības.
Man tagad visa dzīve grozās tikai ap ģimeni. Esmu taču tētis, Lielais Tētis, jūtu atbildību par to, kādu dzīves jēgu spēšu iedot saviem bērniem. Tas ir īsts izaicinājums un, protams, prieks. Ne sportā, ne mūzikā neesmu piedzīvojis tādas emocijas kā kopā ar bērniem. Sīkie dod laimes izjūtu – tīru un nesabojātu.
Man jāuztur ģimene. It kā tas varētu būt grūti, bet nekad agrāk neesmu tik daudz pelnījis, man nav bijusi tik laba mašīna un dzīvoklis. Tagad tam ir motivācija. Ko gan vajag, ja dzīvo viens?! Klīsti apkārt, ar bārdu apaudzis, un meklē piedzīvojumus.
Nesen viens pats aizgāju uz kino, tā sagadījās. It kā viss labi – popkorns vienā rokā, kola otrā, sēžu visērtākajā vietā…Taču sen nebiju juties tik slikti, nekāda prieka, galīgi garām.
Būt stipriem vilcējiem
Ir jau patīkami, ja sieviete blakus ir kā ēteriska dvēsele, var pasēdēt sveču gaismā, iedzert šampi. Tomēr, lai kopā audzinātu sīkos, blakus neder čīkstētāja. Madara ir stipra, augusi septiņu bērnu ģimenē, bet tajā pašā laikā viņa ir sievišķīga, maiga un gudra.
Divi sīkie – tas nav vienkārši. Vakarā, kad ej gulēt, jau zini, ka nāksies naktī četras piecas reizes celties un katru rītu pamosties no tā, ka viena meita raud. Ko nozīmē apģērbt bērnu rīta agrumā, vislabāk sapratīs makšķernieks – mazais lokās tikpat neprātīgi kā slieciņa, ko sprauž uz āķa.
Aizejam uz spēļu laukumiņu. Ja ir viens bērns, viss mierīgi, viņš sēž šūpolēs, tētis blakus. Ja ir divi bērni, kamēr vienu meitu šūpoju, otra jau balansē uz slidkalniņa, skaties, ka tik nenokrīt. Kamēr skrienu pie viņas, redzu, ka otra mazā tūlīt izgāzīsies no šūpolēm…
Ģimenē abiem vecākiem jābūt vilcējiem, stiprajiem. Bērnu piedzimšana ir rakstura un pacietības pārbaude. Jābūt baigajām iekšām, lai izturētu. Ne velti saka, ka vīrietis un sieviete neko nezina viens par otru, kamēr nav piedzimis bērns. Par to sabiedrībā būtu vairāk jārunā.
Vērot uzmanīgi bērnus
Kopā ar bērniem braucam ar divriteņiem, mazās sēž aizmugurē. Vasarā dzīvojam kempingā, izkustamies svaigā gaisā. Ar laivu braucam, bumbu spēlējam. Svarīgi jau kopš bērnības iemācīt, ka fiziskās kustības ir vērtība.
Es neko neuzspiežu, vien uzmanīgi skatos, uz ko bērns pavelkas, kurā brīdī iemirdzas acis. Keitija – viņai ir četri gadi – pati izdomājusi, ka grib vingrot. Tagad es metīšu kūleni, tagad lēkāšu…Viņai izdodas tādas pareizas kustības. Aizvedām uz vingrošanas skolu. Par gadu jaunākā Kima ir pavisam citāda, tāds riktīgs svarcēlājs, patīk karināties pie stieņa, kaut ko celt un stiept.
Ir labi, ka abi ar sievu esam sportiski. Madara mājās vingro, paskrien krosiņu, ar divriteni brauc. Divi bērni piedzemdēti, gribas būt labā formā. Viņa vēl jauna, tikai 24 gadi.
Priecājos, ka Madara atradusi savu sirds darbu – veido bumbiņas gaismas virtenēm. Kopā ar māsu izgatavo arī rotaslietas. To visu nosaukusi par Skaistuma Mājām. Ir daudz pasūtījumu, arī no Kanādas, Vācijas, Dānijas un citām ārvalstīm. Sākās ar to, ka viņa tāpat vien pamēģināja uztaisīt bumbas diegu tinuma tehnikā. Iznāca tādas palielas, daudziem iepatikās.
