Nespēj nodrošināt 10
Pieprasījums pēc olām un broileriem ir augošs, saimniece atzīst, ka “Laukgaļi” vieni paši to nespēj nodrošināt. Vistkopībai viņa pievērsās pēc studijām Juridiskajā fakultātē un darba iekšlietu sistēmā. Palīdzēja konsultācijas ar bijušā zinātniskā institūta “Sigra” zinātniekiem un aprēķini, “ko tā vista man prasīs un cik tas man maksās”. Sākums gan bijis graujošs, jo visas iegādātās būros audzētās 300 vistas aizgāja bojā kanibālisma dēļ. Vēlāk kopīgi ar zinātniekiem jau izlemts, kur tās labāk iegādāties un kā turēt, lai tas vairs neatkārtotos. Citiem interesentiem viņa rosina izvēlēties drošu saimniecību, kur iepirkt jaunuļus. Mazajiem cālīšiem jābūt vakcinētiem, lai izvairītos no putnu slimībām. 2007. gadā zaudējumus viņai nācies ciest arī bioloģiskās putnu barības skandāla dēļ, kas ietekmējis saimniecisko darbību.
Kā ir pašlaik? “Nekādu ķīmiju nedodu. Daudzi pērk maziem bērniņiem olas, broileru gaļu. Šī gaļa ir vērtīgāka, jo mani broileri aug lēnāk,” atklāj saimniece.
Jautāju – vai ir liela atšķirība starp laimīgo vistu un lielražošanā turēto putnu olām? Vai veikti kādi pētījumi? Mērijas kundze atzīst, ka pati gan nepērk lielražotāju olas, bet atšķirīga ir tieši garša. “Ja vista iet laukā, viņa pati visu atradīs. Dodu arī spēkbarību. Ēdienkarte jāmaina, lai gan lielie ražotāji uzskata, ka nekas nav jāmaina. Bet iedomājieties, ka jums katru dienu būtu jāēd borščs! Taču apniks!” tā saimniece. Vistas ganās norobežotās platībās un, tiklīdz nogana vienu, tiek pārvietotas uz citu. Dienā vista vidēji apēd 120 g spēkbarības, pārējo tā sagādā pati. Papildus tiek doti gliemežvāki un grants, lai barība labāk pārstrādājas.
Saimniecei pašai baltās vistas esot mīļas bez gala. Kāpēc? Jo tās dēj olas, viņa smejas. Taču baltās gan esot ļoti stresainas, draudzīgākas esot pelēki raibās. “Laukgaļos” ir sertificēta kautuve, kas savulaik izmaksājusi 70 tūkstošus latu jeb 99,4 tūkstošus eiro.
Ar rūgtumu viņa atceras, kā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā 2014. gada maijā jau tā paša gada novembrī vajadzēja būt sertificētai kautuvei. Nebija ne pārejas perioda, ne naudas, ne projekta, celtnieku darbs sadārdzinājies. Līdz ar to vēlāk kautuvi nācies četras reizes pārbūvēt. Vai šobrīd jūtama stabilitāte? “Mēs esam piešāvušies. Vajag vienkārši iet, darīt un ievērot likumu. Un parunāt pretī, ja nepieciešams,” skaidro saimniece, vienlaikus uzslavēdama PVD Dobeles novada darbiniekus par sapratni. Kāpēc tik maz zemnieku izvēlas ražot mājas olas? Lai arī tirgus ir pilns ar mājas olām, problēma esot apstāklī, ka neviens negrib audzēt broileru cāļus, kad stingri jāievēro higiēnas pasākumi. Vienlaikus viņa tomēr aicina “LA” aģitēt arī citus saimniekus nodarboties ar putniem. Pašizmaksu “Laukgaļos” saimniece gan neatklāj, sakot, ir daudz konkurentu, taču “cāļi atmaksājas”. Iegādāts arī broileru atspalvotājs ar jaudu 100 broileri stundā, kas ir labs palīgs roku darba mazināšanai.
Par veselības kaitēm viņa nevēlas plaši runāt, vien piebilst, ka tas viennozīmīgi ietekmē arī saimnieciskās lietas, tāpēc arī tiek lūkots biznesa mantinieks.
