Kad Jana Gaile ar pieciem maziem bērniem apmetās uz dzīvi šajās Laucienes pagasta mājās, viņai nebija ne jausmas, ka turpmāk viena no akūtākajām problēmām viņas ģimenei būs dzeramais ūdens. 


Lasītākie

TV24

“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu

“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu

7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām

Lasīt citas ziņas

“Mājā iepriekš veselu gadu neviens nebija dzīvojis, arī aka netika izmantota. Domāju, tā vienkārši aizsērējusi un gan jau ūdens ar laiku parādīsies. Kādu spaini arī sasmalstīju, bet vēlāk atklājās, ka tas ir bijis tikai lietus ūdens,” savās nedienās dalās Jana. Zinoši cilvēki secinājuši, ka viens no akas 13 grodiem ir izkustējies un, iespējams, nosedzis avota izteci. Tāpēc ūdens akā vairs neieplūst.

Toreiz, pirms desmit gadiem, viņa turējusi govi, bērni galvenokārt dzēruši pienu, uzturā lietots termiski gatavots ēdiens. Sākumā dzeramo ūdeni nesuši no tuvējiem kaimiņiem. Kad arī viņiem tā aptrūcies, nācies izmantot attālāko saimnieku laipnību. Ikdienas vajadzībām ģimene ūdeni ņem no pašu dīķa, pat diviem. No tuvākā dīķa uz māju stiepjas koši zaļa gumijas caurule. Pa to ūdens tiek uzsūknēts tvertnē, kur nostājas, lai tālāk izmantotu gan veļas mazgāšanai, gan citām vajadzībām.

VIDEO. Slēpošanas kūrorta viesi neapdomīgi filmē un pienāk bīstami tuvu lielam lācim

Brīvdienu pusdienās – sildošs un sulīgs sacepums! Knifi, lai tas izdotos vienmēr

Šīs slepkavības veiktas ar Putina atļauju! ASV izlūkdienests daļēji atslepeno ziņojumu par Krievijas diktatora oponentu slepkavībām ārvalstīs

Jana un viņas vīrs Mārcis noskaidrojuši, ka akas remonts un dziļurbums ar sūkni izmaksātu apmēram vienādu summu. Speciālisti atzinuši, ja ūdens atrodas tādā dziļumā, prātīgāk būtu izvēlēties dziļurbumu.

Pēc operācijas – invalīde

Dzeramais ūdens tieši mājā un no krāna – tas būtu šīs daudzbērnu ģimenes sapņa piepildījums. Ja tas īstenosies, jūtami tiks atvieglota māmiņas ikdiena, jo Janai kopš bērnībā saņemtā trieciena ir slima mugura. Viņa gadiem ilgi cieš mokošās sāpes, kas pieņemas spēkā. Dzīvojot laukos, no fiziska darba nav iespējams izvairīties – jācilā ūdens spaiņi vai jāuzrok zeme kaut vai puķu dobēm, stāsta 34 gadus vecā Jana.

Pirms gada situācija pasliktinājusies tiktāl, ka Jana tikpat kā neko nav spējusi paveikt. Piekrita operācijai, kas izmaksāja gandrīz 800 latu. Ar slimnīcu tika noslēgts līgums, ka Jana triju gadu laikā segs ārstēšanās izdevumus.

“Šobrīd gadu jau esmu nomaksājusi – ik mēnesi 25 latus. Bet ne vienmēr varu atlicināt šo summu. Piemēram, pērn rudens pusē trīs mēnešus slimoju, nauda aizgāja zālēm. Līdz ar to iekrājās parāds.” Janai pēc operācijas piešķirta 3. invaliditātes grupa, viņas pensija ir 45 lati. “Tas tāpēc, ka man ir ļoti mazs darba stāžs. Man ir pieci bērni, tāpēc pārsvarā esmu dzīvojusi tikai pa māju.”

Prieks un lepnums – bērni

Stāstot par savām atvasēm, sieviete atplaukst. Samuēls mācās 8. klasē, Jēkabs – septītajā, abas meitas Beāte un Anete attiecīgi 5. un 3. klasē, bet pastarītis Jancis būs pirmklasnieks. Par bērniem skolotāji saka tikai cildinošus vārdus. Viņi ir centīgi, labi mācās, un to apliecina daudzie atzinības raksti. Jēkabs, pateicoties labajām sekmēm, divus gadus pēc kārtas tika iekļauts delegācijā, kas devās ciemos uz sadraudzības pilsētu Somijā. Arī mamma piedalās dažādos skolas pasākumos, ir atsaucīga, ja aicina skolēniem ierādīt kāda rokdarba prasmi.

Rokdarbi ir Janas aizraušanās. Viņa ada, tamborē, no pērlītēm veido rotas, nodarbojas ar dekupāžu, apglezno traukus, tagad pievērsusies pečvorkam, tas ir, dažādus izstrādājumus veido no īpašā tehnikā sašūtām lupatiņām. To visu viņa apguvusi pašmācības ceļā. Viņas darbus regulāri var redzēt izstādēs, šobrīd – vietējā bibliotēkā. Pirms kāda laika mēģinājusi ar tiem arī pelnīt – reģistrējusies kā pašnodarbinātā. Tomēr ienesīgums izrādījies ar mīnusa zīmi, toties pārliecinājusies, cik varena ir birokrātija. Tagad Jana pašdarinātās lietas labprāt uzdāvina draugiem un kaimiņiem.

“Melnstrādnieks nebūšu, mācīšos!”

Vīrs Mārcis šobrīd ir bezdarbnieks, piepelnās ar gadījuma darbiem. Malkas šķūnis un nojume veļas žāvēšanai ir viņa roku darbs. Taču arī Mārča veselība pasliktinās kādreiz pārslimotā meningīta dēļ.

Jana sapņo par jaunām puķu dobēm ap māju, par izremontētām bērnu istabām, virtuvi: “Sapņi ir visdažādākie. Bet, tiklīdz liekas, ka esi atspēries, tā klāt jaunas problēmas – nesen saslimu ar astmu. Labi, ka 75% no zāļu cenas kompensē valsts. Priecājos, ka bērni veseli.”

Ģimenei piešķirts trūcīgās statuss. Pagasta pārvalde visiem skolēniem izmaksā 25 latus mācību piederumu iegādei, piešķir brīvpusdienas. Sedz arī 40 latus par slimošanu, ja uzrāda slimnīcas izsniegto čeku. Piešķir GMI pabalstus.

Vecākie puikas šad un tad dodas piepalīdzēt kaimiņu saimniekam. Nopelnīja naudu apaviem un arī datoram, tiesa, lietotam. Apģērbs neesot problēma, jo skandināvu drēbes varot nopirkt par santīmiem. Visvairāk līdzekļu jātērē par elektrību un pārtiku. Vecākais dēls reiz atzinies – mammīt, es melnstrādnieks nebūšu. Pēc pamatskolas viņš domā mācīties tālāk un apgūt kārtīgu profesiju.

Bet visa ģimene šobrīd dzīvo cerībās par ūdens pievadu tieši mājā. Apmēram pusi no vajadzīgās summas – 1800 latus – ziedoja firmas “First Data Latvia” darbinieki. Atlikusi otra puse, apmēram tikpat daudz. Arī “Ziedot.lv” projekta “Laimīgai Latvijai” koordinatori tic, ka, pateicoties līdzcilvēku atsaucībai, to izdosies savākt un šajās mājās īstenosies sen lolotais sapnis par dzeramo ūdeni.

Viedoklis

Inga Zemīte, Laucienes pamatskolas mācību pārzine: “Par šīs ģimenes bērniem varu teikt tikai labus vārdus, visi ir centīgi, Jēkabs mācās ļoti labi. Arī mamma Jana Gaile ir atsaucīga, bieži piedalās skolas pasākumos, allaž piedāvā savu palīdzību. Nupat projekta ietvaros 5. un 7. klases meitenēm mācīja šūt pārvalkus no mazām lupatiņām. Arī iepriekš skolēniem ierādījusi dažādu rokdarbu prasmes. Apvidū, kur dzīvo šī ģimene, ir problēmas ar ūdeni. Tā skārusi arī mūsu vienu kolēģi. Pēc tam kad netālu uzbūvēja lielo kokapstrādes uzņēmumu, jūtami mainījies gruntsūdens līmenis un akās strauji saruka ūdens daudzums.”