Laimīga, laba dzīve 0
Lasītājiem, kuri uzticīgi “Latvijas Avīzei” (iepriekš “Lauku Avīzei”) jau vairāk nekā 25 gadus, jautāju – kas ikdienā sagādā labu omu?
Tukuma novada iedzīvotājs Mārtiņš Liepiņš ir liels šaha cienītājs. Viņš gandarīts, ka šai prāta spēlei radušies jauni draugi Dobelē, vairāk nekā 20 entuziastu, no tiem vecākajam dalībniekam ir 80 gadu. Bet īpašs prieks, ka šahs ieinteresējis apmēram desmit skolēnus. Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis kādā no radio intervijām paudis, ka sabiedrība zaudējot savu intelektuālo bagāžu. “Ar šaha spēli to noteikti varētu bagātināt,” uzsver aizrautīgais šahists.
Valija Elksnīte no Neretas priecājas par visu – par skaisto laiku, par sauli, kas parādās arvien biežāk, liecinot, ka tuvojas pavasaris. “Mums ir laba, laimīga dzīve,” viņa saka. Vīrs protot visus darbus – gan mūrēt, gan zāģēt, gan tehniku saremontēt ne tikai sev, bet arī draugiem. Ne sevišķi bieži dzirdēts, ka sievas tā slavē savus dzīvesbiedrus!
Rīdzinieks astoņdesmitgadnieks Jānis Empelis par savas dzīves skaistākajiem mirkļiem uzskata labas teātra izrādes. Mūsdienās tādas gadās samērā reti. Bet neaizmirstams esot “Jāzepa un viņa brāļu” iestudējums Dailes teātrī vēl padomju gados. Pēc izrādes uz mājām Purvciemā devies kājām, lai domās vēlreiz izdzīvotu lugā paustās atziņas.
Aija Dzelme stāsta, ka, esot pensijā, viņai beidzot ir laiks grāmatu lasīšanai. Strādājot tam neatlika laika. Šobrīd lasa Silvijas Līces “Bez Baltā nama” par laiku, kad opera tika slēgta uz daudziem gadiem remonta dēļ. Grāmatā izlasījusi aprakstu par dziedātāju Jāni Sproģi. “Man viņš kā solists patīk vislabāk. Bet J. Sproģis izvēlējās brīvmākslinieka ceļu. Dzied ārzemēs, neizmantojot menedžeru un aģentu pakalpojumus. Varbūt par viņu kāds varētu uzrakstīt grāmatu?” rosina A. Dzelme.
Bet Vēsma Kokle-Līviņa paslavē Alūksnes kultūras nama darbiniekus, kas bieži vien uz tālo pilsētu “atvilina” Rīgas un citu novadu māksliniekus ar koncertiem. Tie vēl ilgi priecējot sirdi, teic V. Kokle-Līviņa, dzejniece un rakstniece, kas klajā laidusi 35 savas grāmatiņas. “Tās – lai slavinātu Alūksni,” teic Vēsmas kundze. Vairākas grāmatas iztulkotas arī angliski, lai viņas pilsētu ievērotu ne tikai Latvijā, bet arī tālāk – Eiropā un pasaulē.
