Kā pavadāt brīvdienas? Atbild “LA” lasītāji 0
To jautāju “Latvijas Avīzes” lasītājiem, tiem, kurus dēvējam par uzticīgākajiem, jo laikrakstu abonē kopš 1988. gada janvāra, kad iznāca “LA” pirmais numurs.
Gunta Krūmiņa Smiltenes novadā: “Esmu bioloģijas skolotāja, daba man ļoti tuva, tāpēc gandrīz visu dienu pavadu laukā, svaigā gaisā. Kad esmu istabā, lasu grāmatas, “Latvijas Avīzi”, kurā noteikti jāatmin arī krustvārdu mīkla. Savulaik daudz esmu braukusi ekskursijās, bijusi Turkmenis tānā, arī Eiropas valstīs. Jūtos pašpietiekama. Pašdarbības kolektīvos neiesaistos, jo, kā smejos, 35 gadus esmu pavadījusi uz skatuves, ko sauc par klasi. Esmu laimīga, ka beidzot varu pabūt vienatnē ar sevi. Smejos arī par savu pensiju – tā ir ekvivalenta 10 kilogramiem vislabākās “Laimas” šokolādes. Bet mans ekonomiskais balsts ir mana gotiņa. Iztiekam.”
Rasma Karpova Rīgā: “Tā kā esmu kultūras darbiniece, bieži apmeklēju izstādes, iespēju robežās arī koncertus. Esmu iecienījusi divas izstāžu zāles. Viena no tām ir Pēterbaznīca, kur regulāri notiek latviešu mākslinieku gleznu, foto vai dekoratīvās mākslas izstādes. Turklāt pensionāriem ieeja tur ir bez maksas. Apmeklēju arī “Rīgas biržas” izstāžu telpu. Ļoti patika. Vienmēr iegriežos arī mazajās izstāžu zālītēs. Bet Dziesmu un deju svētki, protams, ir kultūras dzīves augstākais punkts. Pērnās vasaras svētki joprojām spilgtā atmiņā.”
Augusts Tidriķis (76) Saulkrastos: “Lai gan esmu pensijā, esmu aizņemts kā nekad agrāk. Vispirms rūpes prasa mans dārziņš, vasarā tur darbojos no rīta līdz vēlam vakaram. Tuvojoties rudenim, eju ogās, sēnēs. Latviešiem tā pieņemts – ziemai visu sagādāt saviem spēkiem. Arī kartupeļus sev izaudzēju. Uzskatu – kamēr vien var, jākustas. Nodarbojos ar nūjošanu. Katru dienu gar jūras krastu nosoļoju pāris kilometru. Nūjas nevis pirku par lielu naudu veikalā, bet pats izdreijāju no kārkliem, kas aug jūrmalā. Man patīk izstaigāties vienatnē, tāpēc nekādās biedrībās neesmu – nav laika tādām blēņām. Izskatu “Latvijas Avīzi”, vispirms izlasu anekdotes, pēc tam pievēršos rakstiem, izlasu tikai interesantākās vietas, lai esmu lietas kursā, kas notiek iekš un kas ārpus Latvijas.”
Aivars Innuss Valkā: “Pirms vairākiem gadiem no Rīgas pārcēlos uz šo mazpilsētu. Neesmu nožēlojis. Izeju parkā pastaigāt, paskatos televīziju, lasu žurnālus, laikrakstus, arī “Latvijas Avīzi”, ko abonēju kopš pirmā numura. Tagad esmu viens pats, ar saimniecības lietām tieku galā. Nesen nosiltināja mūsu daudzdzīvokļu māju, jau tagad jūtu – šoziem būs siltāk. Kopš 2004. gada regulāri uzskaitu savus izdevumus. Kladē ierakstu, cik latu izdots par pārtiku, par medikamentiem, saimnieciskiem izdevumiem (drēbes, ziepes, pulveri, laikraksts un citas neēdamas lietas), par komunālajiem pakalpojumiem. Novembrī iztiku ar 168 latiem, bet oktobrī izdevu 197 latus. Kopā pirmajā pusgadā nācies izdot 1169 latus. Man viss ir pierakstīts, un pēc kāda laika interesanti papētīt, kā mainījušās cenas. Jāsaka, tās tikai palielinās, bet pensija gan stāvējusi tikpat kā uz vietas.”
Inga Mazure Rīgā: “Ja man būtu daudz naudas, to visu izdotu par grāmatām! Pagājušā gada vasaru pavadīju senču mantotajā īpašumā Aglonā, tur vietējā bibliotēkā ņēmu lasīšanai grāmatas, galvenokārt par vēsturi. Pēdējā, ko izlasīju, bija par notikumiem Latvijā no 1939. līdz 1999. gadam. Uzskatu, ka šim izdevumam būtu jāatrodas katra latviešu patriota mājās. Gribu pateikt paldies Aglonas bibliotēkas vadītājai, jo bibliotēka, manā skatījumā, bija viena no latviskākajām saliņām novadā.”
