Laimes zeme brīnišķā, kur ir tā? 0
Rīdzinieks ARTŪRS KRONENBERGS darba meklējumos bijis gan Kanādā, gan Vācijā un Lielbritānijā. Vienīgi Toronto viņam paveicies atrast ko atbilstošu Latvijā iegūtajai uzņēmējdarbības vadītāja specialitātei. Tur arī apprecējies, taču dzīvot nevarējis palikt, jo beigusies uzturēšanās atļauja.
Viņš devies tālāk uz citām valstīm – jau kopā ar savu dzīvesbiedri. Kādi ir bijuši Artūra vērojumi svešatnē, kādas atziņas gūtas?
Sapnis par Kanādu
Artūra tētis strādāja Kanādas vēstniecībā Rīgā, un ģimenē par šo valsti, izcilajiem Kanādas hokejistiem, neparasto dabu un sabiedrību runāja daudz… Tas viss Artūru tā ieinteresēja, ka viņš nolēma dzirdēto skatīt savām acīm.
– Uz Kanādu devos divu iemeslu dēļ: pirmkārt, gribējās iepazīt dzīvesveidu šajā valstī. Otrkārt, meklēju labāk atalgotu darbu. Izkāpis no lidmašīnas, apsēdos uz soliņa un brīdi pavēroju apkārt notiekošo. Tad iztaujāju autobusa šoferi, kur un kā iegādāties biļeti līdz pilsētas centram. Viņš laipni un pacietīgi man visu izskaidroja. Iebraucis Toronto centrā, pēc kartes uzmeklēju jau iepriekš rezervēto istabiņu viesnīcā. Izrādījās, ka tā atrodas privātmājā pēdējā, ceturtajā stāvā. Ļoti maza istabiņa, toties ar lodžiju, no kuras bija brīnišķīgs skats uz pilsētu. Piecu dienu laikā atradu pirmo pastāvīgo dzīvesvietu – pie kādas ukrainietes. Viņai piederēja neliela firmiņa, tajā man piedāvāja brīvdienās tirgot alkoholu. Iesākumam ar nopelnīto pietika.
Artūrs Toronto cerēja atrast savai specialitātei atbilstošu darbu. Pusotru mēnesi meklēja, līdz kāds mārketinga uzņēmums viņam piedāvāja strādāt par kvalitātes kontroles analītiķi.
– Šis darbs bija daudzveidīgs, strādāju ar datubāzi, pārbaudīju vairāku banku klientu kredītkaršu pieteikumus. Sazinājos ar klientiem, lai pārliecinātos par datu pareizību, iegūtu papildu informāciju… Vajadzēja atbildēt uz tālruņa zvaniem, elektronisko pastu.
Darbā ar klientiem izjutu Kanādai raksturīgo multikulturālo vidi, pamazām plašinājās paziņu loks. Cilvēki – izpalīdzīgi, smaidīgi. Pacietīgi atbild uz jebkuru jautājumu. Nejutu pret sevi nepatiku. Brīvdienās ar paziņām, draugiem gājām dzert aliņu, neredzēju nevienu naida uzliesmojumu vai konfliktu.
Artūrs teic, ka Toronto juties drošs – policija bieži brauc reidos pa kvartāliem. Tur ir grieķu, krievu, poļu, ukraiņu un citu tautību dzīvojamie rajoni ar saviem veikaliņiem. Brīvdienās šajos rajonos mēdz rīkot nacionālās dienas, tad attiecīgo ielu slēdz un var baudīt svētku noskaņojumu.
– Pieredzēju gadījumu, kad mana dzīvokļa saimniece aizdomās par gāzes noplūdi izsauca ugunsdzēsējus. Pēc minūtes ieradās policists, kurš pārbaudīja māju, nākamajā minūtē bija klāt ugunsdzēsēji un policisti, un tad atbrauca ātrā medicīniskā palīdzība. Lūk, kāda operativitāte!
Toronto Artūrs nostrādāja divus gadus, saņēmis stundu atalgojumu – 12,50 Kanādas dolārus, kas izmaksāti ik pēc divām nedēļām. Iesākumā alga bijusi nedaudz mazāka. Uzturēšanās laiks gājis uz beigām un vajadzējis domāt, ko darīt tālāk. Ieteikts, lai apprecas, tad būtu vieglāk pagarināt uzturēšanās laiku.
– Ieva bija mana draudzene jau kopš 2008. gada, attālumi mūs nešķīra. Viņa bieži brauca ciemos. Nolēmām paātrināt sareģistrēšanās laiku. Apprecējāmies 2010. gada 31. decembrī Toronto pilsētas domē. Tur speciāli iekārtotā telpā ceremoniju vadīja mācītājs. Viņš bija vitāls, jautrs, jokoja uz nebēdu. Tomēr mums no Kanādas bija jāaizbrauc, atgriezāmies Latvijā.
Esi Vācijā, runā vāciski!
Pērn jūlijā Artūrs ar Ievu aizbrauca uz Frankfurti pie Mainas. Nedēļu nodzīvoja viesnīcā, pēc tam pie kāda vācu studenta īrēja istabu.
– Tur uzturējāmies pusotru mēnesi, viegli nebija, jo vienā dzīvoklī mitām kopā ar vācieti un indieti, kurš bija musulmanis. Viņš ramadānā noteiktā laikā gatavoja ēst un dziedāja. Tas varēja iegadīties arī tieši pusnaktī, kad laidāmies miegā…
Artūrs dienā esot izsūtījis ap četrdesmit savu CV, taču viņu uzaicināja tikai uz piecām intervijām.
– Viena firma ieinteresēja arī mani, piedāvājot biznesa konsultanta darbu. Sākumalga – no 2000 eiro mēnesī. Labi protu angļu, sarunvalodas līmenī arī vācu valodu, taču mani nepieņēma, jo vācu valodu vajadzēja zināt perfekti. Visur, pat visvienkāršākajos darbos, ir jāprot sarunāties vāciski. Ievēroju, ka arī tādās iestādēs, kur labi pārvalda angļu valodu, tik un tā sarunā pāriet uz vācu valodu.
Ievai laimējās – atrada apkopējas darbu viesnīcā. Artūrs darbu neatrada, un pēc pusotra mēneša ģimene bija spiesta atkal doties ceļā.
Londonai pielikts trekns punkts
Pērn Artūrs un Ieva no Vācijas ar vilcienu devās uz Londonu.
– Uzzināju, ka tur dzīvo mans klasesbiedrs. Viņš man sarunāja dzīvesvietu. Īrējām istabu privātmājā. Saimnieks bija turks no Vācijas, viņa dzīvesbiedre – no Marokas. Šajā daudznacionālajā saimē sapratāmies lieliski.
Londonā Artūrs darbu meklēja pusotru mēnesi. Bija dažādi piedāvājumi, taču pievilcīgs šķita tikai viens – darbs loģistikas firmā. Intervija ilgusi trīs stundas, divas stundas pildījis testus gan angļu valodā, gan matemātikā… Tad vēl papildus bijusi intervija. Diemžēl nav pieņemts, jo neesot darba pieredzes vajadzīgajā specialitātē.
Vēlāk viņiem izdevās dabūt darbu viesnīcā, Artūrs strādāja klientu uzņemšanas daļā, Ieva par apkopēju. Vēlāk, lai ietaupītu līdzekļus, šajā viesnīcā viņi arī dzīvoja.
– Diemžēl alga bija maza, atrēķinot nodokļus, saņēmu tikai 1000 mārciņas. Ko ar tādu naudu iesāksi? Līdzīga dzīvesvieta, kādu atļāvos īrēt Toronto, Londonā maksā vismaz tūkstoš mārciņas… Sabiedriskajam transportam līdz darbavietai vien abos virzienos dienā bija jātērē septiņas mārciņas.
Šā gada februārī Artūrs ar Ievu atgriezās Rīgā. Kāda tad ir viņu darba meklējumu “pievienotā vērtība”? Vai nav palicis vien “sausais atlikums”?
– Kamēr esam jauni, maksimāli jācenšas veidot savu karjeru. Pagaidām neredzam iespējas atrast labi apmaksātu darbu Latvijā atbilstoši specialitātei, tāpēc dosimies atpakaļ uz Toronto, jo tur ir lielāka izvēle, jau iemīta taka, savs paziņu loks. Vienīgi būs jādabū darba vīza. Tā jākārto tuvākajā Kanādas imigrācijas departamentā Varšavā. Dzīvesveids Londonā mums nepatika, izjutām nievājošu attieksmi. Tur mēdz pazemot tos, kas strādā vienkāršākus darbus. Turklāt angļi, manuprāt, ir pārāk konservatīvi. Uz Londonu vairs nebrauksim, tai pielikts trekns punkts.
ARTŪRS KRONENBERGS • Dzimis 1984. gada 14. decembrī Jelgavā. • 2009. gadā absolvējis Rīgas Starptautisko ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolu. • Uzņēmējdarbības vadītājs. • No 2005. līdz 2009. gadam Austrijas vēstniecības Rīgā diplomātiskā auto vadītājs. |
