Savickis: Latvija, “Dinamo” nav mazi sūdabrāļi 1
Kontinentālās hokeja līgas (KHL) 12. sezona ievirzījusies finiša taisnē – labākās komandas sākušas cīņu par Gagarina kausu. Jau sesto gadu pēc kārtas pirmrindnieku vidū nav Rīgas “Dinamo”, un tabulas rāda, ka šajā laika posmā tā ir sliktākā komanda līgā. Kāpēc tā, un vai iespējams sagaidīt pagrieziena punktu?
Vai Ozoliņš izvilktu “Dinamo”?
Pirmajos sešos gados “Dinamo” piecas reizes iekļuva izslēgšanas spēlēs, divreiz – to otrajā kārtā. Piektā sezona bija ļoti vāja, taču tobrīd tā šķita izņēmums – nekļūdās tikai tas, kurš neko nedara. Pēdējās sešas sezonas gan liek secināt, ka sliktie rezultāti ir likumsakarība.
“Pirmais un galvenais iemesls – mazliet par maz naudas. Ja mums būtu divu trīs miljonu vairāk, tad nopirktu Latvijas hokejistus, kuri spēlē citās komandās. Šobrīd rezervistu sols ir par īsu,” atzīst Rīgas “Dinamo” padomes priekšsēdētājs Juris Savickis. Ar viņu tiekos “Itera Latvija” ofisā Skanstes ielas biroju kompleksā.
Ceļš uz ceturto stāvu atgādina kādu slepenu iestādi, jo neredzu nevienu norādi, ka te mitinās liels gāzes biznesa uzņēmums.
Divus stāvus zemāk apmetusies Rīgas “Dinamo” administrācija.
Kluba budžets visus gadus esot bijis aptuveni līdzīgs, spēlētāju algām tērējot starp četriem un pieciem miljoniem eiro. Kopējais apjoms šosezon – 11,5 miljoni eiro. “Agrāk tādu spēlētāju kā Marsels Hosa varēja nopirkt par nelielu naudu, taču šobrīd tas nav iespējams, jo hokeja tirgus ir ļoti caurspīdīgs. Mēs vairs nevaram izveidot komandu, kas iekļūtu izslēgšanas spēlēs,” secina Savickis.
Ar Sandi Ozoliņu Rīgas “Dinamo” visus četrus gadus bija izslēgšanas spēlēs. Bez viņa tas izdevies tikai reizi. Komandas bijušais vārtsargs Edgars Lūsiņš gan uzsver nevis līdera, bet pārējo spēlētāju kvalitāti: “Tie puikas, kas tad ienāca komandā, varēja izdarīt vairāk, arī vecā paaudze labi spēlēja. Bija ļoti laba paaudžu maiņa. Lauris Dārziņš kā debitants guva ap 20 punktiem. Kurš no jaunajiem šobrīd to varētu izdarīt? Nedomāju, ka tagad Ozoliņš ievilktu komandu izslēgšanas turnīrā.
Toreiz Andris Džeriņš un Roberts Bukarts bija piektajā maiņā, tagad – Deivids Sarkanis un Reinis Lejnieks.”
Juris Savickis spriež, ka stratēģija veidot komandu, balstoties uz Latvijas hokejistiem, iespējams, bijusi kļūda. Paredzams, ka turpmāk ņemsim vairāk ārzemnieku un viņus meklēsim Krievijas ārēs. “Jākļūst globāliem, mēs līdz šim centāmies būt nacionāli,” saka komandas priekšnieks.
Šosezon Rīgas kluba kreklu uzvilka seši krievu hokejisti – faktiski tādi, kuri nespēja izturēt konkurenci citos KHL klubos. Līdz šim gan 12 gadu laikā no krieviem Rīgā uzspīdējis vien vārtsargs Timurs Biļalovs. Iemesls saprotams – Krievijā ir leģionāru limits, un labi vietējie apkārt nemētājas. Savickis tomēr cer, ka izdosies izvilkt pilnās lozes.
Sezonu Rīgas “Dinamo” pabeidza ar 13 ārzemniekiem. Savickis nedomā, ka nākotnē būs vairāk, vienlaikus paužot, ka nav, kur ņemt jaunos Latvijas hokejistus.
Gāzes nauda
“Dinamo” katru gadu bijusi viena no vai pati nabadzīgākā KHL komanda. Vai lemts būt mūžīgajiem pastarīšiem arī tabulās? “Vienā ziņā jums taisnība. Nacionālajā hokeja līgā komandu budžeti atšķiras divas reizes, KHL – četras piecas, un tās, kurām mazāk naudas, neko nevar izdarīt,” teic Savickis. KHL plāno ierobežot bagātos, bet vienlaikus arī palielināt minimālo algu slieksni. Pēc trim gadiem būs nepieciešami jau vairāk nekā seši miljoni, par aptuveni 30 procentiem, vairāk nekā Rīgas “Dinamo” tērē šobrīd. Ja neizdosies sarunāt ar sponsoriem lielāku atbalstu, komandas nākotne būšot apdraudēta.
Vai Jurim Savickim jāturpina vadīt Rīgas "Dinamo"?
Rīgas “Dinamo” visus šos gadus dzīvo par Krievijas gāzes naudu. Daudzi uzskata, ka krievi iedod Savickim tik daudz, lai komanda vienkārši eksistētu, bet bez iespējām būt konkurētspējīgiem. “Nevaru to ne apstiprināt, ne noliegt. Sākotnēji tie desmit miljoni mums deva iespēju cīnīties par Gagarina kausu, un varējām arī uzvarēt Sanktpēterburgas “SKA” un Maskavas “Dinamo”,” atgādina padomes priekšsēdētājs.
Uzskatam, ka caur hokeju Krievija realizē Latvijā maigo varu, viņš nepiekrīt un ir pārliecināts, ka “Gazprom” dod naudu, lai realizētu savus mārketinga mērķus.
Par spīti sliktajiem rezultātiem Rīgas “Dinamo” ar lielu atrāvienu ir Latvijā populārākā sporta komanda. Taču ar vietējo sponsoru piesaisti iet švaki, ja neskaita kompānijas, kas saistītas ar gāzes biznesu, un kluba akcionāra Gunta Rāvja vadīto “Skonto Group”. Uz “Dinamo” spēļu krekliem, izņemot “Gazprom Export” un nelielu uzrakstu “Mastercard”, nav neviena uzņēmuma reklāmas.
“Katra vieta maksā noteiktu naudu. Mēs negribam aplīmēt sportistu, lai neviens nesaprot, kas tā par komandu,” argumentē Savickis. Latvijā neesot lielu uzņēmumu, kas varētu sponsorēt tik lielu projektu. “Es neteikšu, ka Latvija, mēs, esam tādi mazi sūdabrāļi, ka neesam cienīgi spēlēt tādā līmenī. Vai labāk būt čempionam mazā sādžā, nevis pēdējam starp supervečiem?” retoriski vaicā Juris Savickis.
Viens no lielākajiem “Dinamo” klupšanas akmeņiem ir pilnvērtīga fārmkluba trūkums. Tāpat nav stabilu pamatu zem kājām – nav pārliecības, vai komanda pēc gada pastāvēs, kāds būs budžets, kāds – KHL reglaments. Līguma uz nākamo sezonu ar “Gazprom” nav, bet kluba vadītājam neesot bažu, ka tas tiks noslēgts.
Ankipāna atbildība
Juris Savickis teic, ka treneru brigādē noteikti būs pārmaiņas, tomēr galvenā trenera Ģirta Ankipāna darbu nevērtēja kritiski: “Viens otrs man teicis, ka Ankipāns jāņem nost, jo viņš ir neveiksminieks. Bet kas ir galvenais padomdevējs? Artis Ābols. Viņš arī bijis galvenais treneris, tā ka nevar vainot tikai Ankipānu. Protams, Ģirts spēlē pirmo vijoli, bet asistentiem būtu jāpalīdz.”
Savicka redzeslokā esot vairāki citi treneri, taču viņš liek noprast, ka arī šis tirgus ir caurspīdīgs, proti, labs speciālists maksā attiecīgu naudu. “LA” zināms, ka ne visi Latvijas treneri raujas uz Rīgu. Arī tādi, kam nav pieredzes KHL līmenī, uzskata, ka te vairāk var sabojāt reputāciju nekā iegūt.
Ģirts Ankipāns ir arī “Dinamo” ģenerālmenedžeris. Savickis nav apmierināts ar daudziem lēmumiem attiecībā uz komandas sastāvu, taču ir skeptisks par to, vai uz šo amatu būtu jāmeklē kāds cits: “Man šķiet, ka tas neko nedotu.
Ģenerālmenedžeris ir tāda pati tirgus prece kā treneris un spēlētājs. Negribu nevienu Latvijā apvainot, bet kurš Ābolam vai Ankipānam stāstīs, kā labāk darīt?
Normunds Sējējs? Viņš mums bija, arī tagad komunicē. Mēs ar daudziem runājam – Aigaru Kalvīti, Viesturu Koziolu. “Dinamo” nedarbojas izolēti. Ankipānam prasīju, ko ģenerālmenedžeris tev tagad dos? Ies un lamāsies pārtraukumos vai pēc spēles?” Ārzemnieku šajā pozīcijā Savickis nevēlas redzēt, gribētāji esot bijuši, bet viņi vilkšot komandā savus tautiešus.
Austrumeiropas sportā plaši izplatīta ir krāpniecības shēma, kuras princips ir primitīvs – komandu vadītāji strādā ar vienu vai pāris aģentiem, un no viņu klientiem iedotā līguma summas daļa jāatdod atpakaļ. Aizkulisēs saistībā ar shēmošanu izskanējis arī Rīgas “Dinamo” vārds. Juris Savickis ko tādu kategoriski noliedz.
Nespējam nogriezt nabassaiti
Rodrigo Laviņš, bijušais Rīgas “Dinamo” aizsargs: “Šobrīd vairs nevar par nieka naudu paņemt leģionāru ar cerību, ka būs ļoti labs. Agrāk pats varēji noskatīt un paņemt, jo neviens īsti nav redzējis, tagad skautu sistēma ir tik augstā līmenī, ka meistarīgākos nosmeļ naudīgākie klubi. “Dinamo” paliek tas, kas paliek. Kad es vēl spēlēju, tirgus nebija tik augstā līmenī. Jau līdz junioru vecumam vari paņemt jebkuru spēlētāju, noskatoties viņa maiņas video. Agrāk tas nebija iespējams, varēji piezvanīt un pajautāt, kāds ir tevi interesējošais hokejists. Tagad viss kā uz delnas. Gribētu, lai “Dinamo” saikne ar HK “Rīga” strādātu labāk, un katru gadu iespēlēt vismaz pa kādam jaunajam hokejistam – kopējo bildi nesabojātu, bet tiktu sagatavoti spēlētāji nākotnei. Tagad viņiem HK “Rīga” ir maz iespēju izaugt. Jādod iespēja spēlēt vienam diviem 18 gadus veciem hokejistiem – spēlēt, nevis sēdēt rezervē.”
Edgars Lūsiņš, bijušais Rīgas “Dinamo” vārtsargs: “Vairāki hokejisti Rīgas “Dinamo” ir jau 11 gadus. Jautājums, vai viņi spēj konkurēt tādā līmenī vai arī fiziski nav ko ņemt vietā? Cik čaļu spēlē bez gūtiem vārtiem! Klubam nav iespēju paņemt tos latviešus, ko gribētu, bet dabūt labus leģionārus kā kaķi maisā ir gandrīz nereāli. Tāpēc esam tādā posmā, ka spēlētāji ilgstoši ir komandā, un mēs domājam, ka katrs nākamais gads viņiem būs labāks. Nespējam pārgriezt nabassaiti. Kamēr nenotiks īsta paaudžu maiņa, tikmēr vienu gadu var izšaut, bet tas ir neprognozējami. Kad Ņiživijs, Laviņš, Sorokins un Ozoliņš pagāja malā, nāca nākamā paaudze – Karsums, Dārziņš, Daugaviņš un spēlēja citu hokeju. Ne visi arī grib spēlēt Rīgā. Kad izveidojās “Dinamo”, lielākā daļa gribēja te spēlēt, bet tagad daudzi tic, ka var nokļūt NHL. Kivlenieks, Merzļikins, Rubīns, Balcers – viņi visi Ziemeļamerikā izsitušies pa citu ceļu.”
