Manai draudzenei ir nedaudz pāri 30. Viņa ir vientuļa un ļoti no tā cieš. Vīrieši, kas viņu piesaista, izrādās nepieejami vai viņa viņiem nesimpatizē. Tie vīrieši, kuriem viņa patīk un kuri gatavi ar viņu veidot attiecības, otrajā, trešajā tikšanās reizē liek viņai vilties. Nesen viņa kārtējo reizi iemīlējās precētā vīrietī un kārtējo reizi atraidīja vientuļu un veiksmīgu, bet viņai netīkamu kavalieri. Man ir sāpīgi noskatīties uz to, kā viņa atkal un atkal kāpj uz tiem pašiem grābekļiem. Es jautāju viņai, ko viņa domā darīt. Viņas atbilde – notievēt par pieciem kilogramiem! Kāpēc notievēt? Tāpēc, ka tad viņa sāks patikt tiem vīriešiem, kuri simpatizē viņai un piedevām varēs iepazīties ar vairāk vīriešiem ik mēnesi un būs lielāka varbūtība atrast to īsto, vienīgo. Un kā domājat jūs? Tas palīdzēs? Es domāju, ka ne. 0
Es brīnos, kādēļ cilvēki risina problēmas, desmitreiz pierādot, ka pielietotās metodes atkal nedarbojas? Varbūt ir pienācis laiks pamēģināt kaut ko citu? Varbūt ir laiks saprast, kāpēc mēs kāpjam uz tiem pašiem grābekļiem un rīkoties tā, lai vairs uz tiem nekāptu? Varbūt ir laiks uzņemties atbildību par savu dzīvi un savu laimi, nevis ielikt to pavisam nepazīstamu cilvēku rokās?
Man tomēr patīk tas Strugacku citāts. Ja kaut kur kaut kad visiem bez maksas dāļās laimi, obligāti ieņemiet rindu. Bet pagaidām, katram gadījumam (ja nu to neviens nedalīs – mazums), – sāciet strādāt ar sevi!
Avots: Jūlija Kožveņikova, jungterra.ru