Laimdota Straujuma: Atbalsts pienāksies, ja ražos 0
Kamēr mums Jāņi, tikmēr zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai pagājušonedēļ Luksemburgā kopā ar citu dalībvalstu kolēģiem ES Lauksaimniecības padomē beidzot izdevās vienoties par ES kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) nākamajā plānošanas periodā 2014. – 2020. gadā.
Ar ko beidzies šis vairāku gadu ilgais jaunās politikas veidošanas maratons, ministre intervijā “Latvijas Avīzei”.
– Lasīju jūsu ierakstu tviterī: “Esam viesnīcā pēc diskusiju raunda, kas beidzās pustrijos naktī pēc Latvijas laika. Lauku att. regulā tūlīt būs kompromiss, vēl KTO un TM.” Tiesa, tikai nākamajā dienā, jo 24. jūnijā trijos naktī, kad to rakstījāt, es kā noguris jāņabērns gulēju. Jums neļāva gulēt vai nenāca miegs?
Laimdota Straujuma: – Kad grūti par kaut ko vienoties, tad sarunu dalībniekus tīšām moka naktīs, lai ātrāk piekristu (smejas). Katras dalībvalsts ministrs par kaut ko iestājās, arī es, beigās katru valsti iesēdināja savā telpā, kur mums vajadzēja gaidīt mainīto dokumenta variantu. Vairāk gaidīšanas nekā diskusiju. Tad arī ierakstīju savus jaunumus.
– Vai tad nevarēja vienoties pie galda?
– Piemēram, es iestājos par mežu ieskaitīšanu zaļināšanas pasākumos, kas nākamajā periodā būs obligāti jāveic, lai saņemtu 30% tiešmaksājumu. Dokumentā atnāk angliski ierakstīts – jauniestādītie meži. Pie lingvistiem noskaidrojām, ka tajos ietilpst arī tie, kas paši aug… Daudz tādu piņķerīgu, strīdīgu lietu.
Apbrīnoju, kā Īrijas lauksaimniecības ministram Saimonam Kovenijam izdevās tos visus dažādo interešu galus sasiet kompromisos. Mēs beigās pat visi piecēlāmies kājās un aplaudējām viņam.
– Kas prasīja visvairāk laika un nervu?
– Visgrūtāk un ilgāk gāja ar cukura kvotas atcelšanu – mēs prasījām beigt kvotēt cukuru, kā solīts – 2015. gadā, bet pēc lielo valstu spiediena arī Eiroparlamenta balsojums prasīja pagarināt cukura kvotas līdz 2020. gadam.
– Vai piekāpšanos līdz 2017. gadam, līdz kuram tiks pagarinātas cukura kvotas, uzskatāt par Latvijas zaudējumu sarunās?
– Nedomāju, ka tas ir mūsu zaudējums. Kaut gan visā Eiropā par diviem gadiem nobremzēta cukura ražošana, mūs un arī angļus daudz vairāk par liegto iespēju būvēt jaunas rūpnīcas uztrauc cukura cenas mākslīga uzturēšana ar kvotas noteikto deficītu. Tas bija kompromiss.
Otrs grūtākais jautājums bija maksājumu griestu noteikšana lielajām saimniecībām. Vācieši ļoti stingri uzstāja uz to pēc kancleres Merkeles prasības, kas pati nāk no Austrumvācijas, kur tagad atrodas lielākās saimniecības. Mēs atbalstījām Vāciju tās prasībā pret šiem griestiem…
– Saprotu, jo Vācija atbalstīja Latviju prasībās pēc tiešmaksājumu izlīdzināšanas. Ja būtu palikuši iepriekš paredzētie ierobežojumi, cik mūsu saimniecības tie skartu?
– Kādas divdesmit. Bet šo jautājumu līdz galam neatrisinājām, jo tas saistīts ar ES budžeta palielināšanu. Mēs ar lielu piespiešanos vienojāmies par ierobežojumu ierobežojumam – tiem, kas saņem virs 150 000 eiro gadā, tiešmaksājumu samazinājums paredzēts ne lielāks par 5% gadā, taču gala lēmumu par to pieņems diskusijās par ES daudzgadu budžetu, kas vēl nav beigušās.
Par lauku attīstības nosacījumiem vienojāmies vienbalsīgi, bet par kopīga tirgus organizāciju Vācija un Lielbritānija atturējās. Arī es gribēju atturēties, jo Eiropas Parlamenta ietekmē jaunā lauku politika iet sociāldemokrātiskā virzienā.
– Kā lauksaimniecībā izpaudīsies sociāldemokrātija?
– Produktu iepirkšana intervencē pārprodukcijas gadījumā, cenu noteikšana tirgū ar references cenu – vēl vairāk regulējot tirgu, nevis veicinot konkurētspēju. Tiek veidotas dažādas atbalsta shēmas, piemēram, parlaments gribēja arī piena kvotas pagarināt un, kad tas neizdevās, centās vismaz paturēt instrumentus cenas regulēšanai.
Laikam tas bija neizbēgami, jo parlaments netika iesaistīts budžeta veidošanā tā, kā tas vēlējās.
– Arī par tiešmaksājumu griestiem Baltijas valstīm nevienojāties. Tātad tas, ko Sandra Kalniete panāca Eiroparlamentā par vēl lielākiem tiešmaksājumiem Baltijai, ES Padomē nemaz nav pieņemts?
– Lauksaimniecības ministri nevar lemt pretēji tam, ko jau nolēmuši valstu vadītāji. Latvijai sāpīgākais jautājums par taisnīgu ES tiešmaksājumu sadali netika skatīts, jo saistās ar vienošanos par ES daudzgadu budžetu 2014. – 2020. gadam, kas ir valstu vadītāju kompetencē, tāpēc to apspriešana atlikta uz vēlāku laiku. Bet man bija izdevība šajās dienās parunāt ar Parlamenta deputātiem, kuri apliecināja, ka no savas pozīcijas nav atkāpušies.
Trešajā jautājumā, par kuru netika panākta vienošanās – lielāka elastība līdzekļu pārvietošanai no tiešmaksājumiem uz lauku attīstības programmām, Latviju apmierina arī esošais priekšlikums – 5%. Šis piedāvājums apmierina arī mūsu lauksaimnieku organizācijas.
– Tiešmaksājumu izlīdzināšana starp Baltijas valstīm un 80% sasniegšana no ES vidējā līmeņa – 196 eiro par hektāru – paredzēta tikai 2019. gadā. Ja Eiroparlamentam pēdējā cīņas posmā neizdosies neko uzlabot, ko tad?
– Jaunā KLP piedāvā daudz atbalsta iespēju. Arī papildu valsts tiešais atbalsts ir iespējams. Valdība jau atbalstījusi piemaksas 129 miljonu apmērā, lai atbalsts mūsu zemniekiem sasniegtu Lietuvas līmeni.
Ar lauksaimniekiem esam vienojušies, ka no šīs naudas 89 miljoni aiziet ceļu remontam uz ražojošām saimniecībām, un 40 miljoni tiks izmaksāti papildus valsts tiešajos maksājumos 2014. gadā.
– Jā, tātad ar Lietuvu vienāda būs atbalsta kopējā aploksne, bet zemnieku saimniecības Latvijā joprojām saņems vismazāk?
– Jā, 40 miljoni 2014. gadā – tas bija maksimums, kam Latvijas valdība varēja piekrist. Tikai tad šos 129 miljonus varējām dabūt cauri, ja lielākā daļa aizies lauku infrastruktūrai.
– Tā kā stīvēšanās ap KLP ieilga un vienošanās panākta tikai tagad, ir paziņots, ka jaunā KLP sāks darboties no 2015. gada. Kas notiek 2014. gadā?
– Nākamgad turpinās darboties spēkā esošie noteikumi, bet tiešmaksājumu summas būs jaunās. Tikmēr Eiropas Komisija gatavo pārejas noteikumus. Tāpat arī jaunās summas pēc pašreizējiem noteikumiem no 2014. gada 1. janvāra būs pieejamas Lauku attīstības programmā. Protams, ja apstiprinās ES budžetu.
– Rudenī?
– Pašlaik pie kompromisa priekšlikumiem intensīvi strādā, varbūt Eiropas Parlaments paspēs nolemt jūlijā, bet neņemos zīlēt. Lielbritānija joprojām stingri uzstāj uz 8. februārī panāktās vienošanās ievērošanu.
– Vai maksājumi par saimniekošanu lauksaimniecībai mazāk labvēlīgos apvidos (MLA) saglabāsies?
– Jā, tāpat kā līdz šim – izmaksājamā summa nesamazināsies, bet sauksies mazliet citādi ar klimata pamatojumu: maksājumu shēma par saimniekošanu apvidos ar dabas ierobežojumiem. Tos varēs sākt maksāt 2015. gadā. Būs pārmaiņas – mēs maksāsim par ražošanu mazāk labvēlīgos apvidos. Nosacījums būs vismaz 200 latu ienākumi no hektāra, kas jāpierāda Valsts ieņēmumu dienestā.
– Tas nozīmē, ka kaimiņš otram sienu vai bietes varēs pārdot, ja noslēgs līgumu un naudu pārskaitīs uz kontu, lai VID parādītos ienākumi?
– Tas nav nekas jauns. Tā jau notiek bezakcīzes dīzeļdegvielas saņemšanai. Tas noteikti veicinās ienākumu legalizāciju. Nemaksāsim par uzturēšanos mazāk labvēlīgos apvidos.
Taču platības, par kurām varēs maksāt, palielināsies un maksājumi attieksies uz 90% valsts teritorijas. Tikai Pierīgu un Zemgales vidieni neskars. Latvija un citas valstis sarunās panāca, ka šos maksājumus par saimniekošanu mazāk labvēlīgos apvidos varēs ieskaitīt “zaļajā komponentē”. Tie mums summāri paņem 18% no lauku attīstības naudas.
– Mums ir 400 tūkstoši neapstrādātas zemes. Ja tai ķersies klāt, vai hektārmaksājumi pienāksies?
– Pēc Latvijas ilggadēja pārliecināšanas darba Briselē turpmāk maksājumu saņemšanu neierobežos prasība par zemes atbilstību labām lauksaimniecības un vides prasībām 2003. gada 30. jūnijā. Šis ierobežojošais datums ir noņemts. Tas sekmēs zemnieku interesi apgūt līdz šim neapsaimniekotas platības.
– Jūs par prioritāti zemes saglabāšanai labā stāvoklī esat noteikusi meliorāciju.
– Cerējām, ka valsts meliorācijas sistēmas sakārtošanai 25 miljonus saņemsim no ERAF programmas. Taču mums pienākas 2 miljardi latu ES naudas, kamēr visām pārējām ministrijām kopā – 4 miljardi. Pārējie ministri to labi zina un neatbalstīja. Tāpēc ar lauksaimnieku organizācijām vēl jāpārrunā, kur ņemt šos līdzekļus. Varbūt no tiešmaksājumiem viens procents jāpaņem…
– Izteiciens par dīvāna zemniekiem jau kļuvis par štampa apzīmējumu pilsētniekiem, kas tikai algo traktoristu savas mantotās zemes appļaušanai. Daudzas mazās saimniecības, kas uztur sevi un Rīgas radus, nokļūs šajā kategorijā… Bet arī tās nodrošina lauku dzīvotspēju.
– Mēs vēlamies, lai cilvēks laukos ar savu darbu spēj nodrošināt ģimeni. Pirmkārt, mazās saimniecības var pretendēt uz tiešmaksājumiem. Bet viņi varēs atteikties no daudzo tiešo maksājumu shēmu atbalsta un tā vietā saņemt mazo lauksaimnieku shēmas atbalstu – 500 līdz 700 eiro gadā saimniecībai kopā. Šajā gadījumā mazajiem lauksaimniekiem būs vienkārši jāpiesakās, ienākumi nebūs jāpierāda, un kontroles būs mazāk! 20 tūkstoši saimniecību jeb katra piektā varēs saņemt šos tiešmaksājumus. Šis maksājums, manuprāt, palīdzētu saglabāt apdzīvotību laukos.
Vēl mazās saimniecības, kurās ir apgrozījums no 2 līdz 15 tūkstošiem latu gadā, varēs saņemt investīciju naudu 15 tūkstošus eiro piecos gados.
Lauku saimniecību modernizācijas programmā 50 miljoni iezīmēti mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem, jo pašlaik tie saņem mazāk un bieži nepaspēj pieteikties. Esmu gandarīta, ka pretī saņēmu izpratni no lauksaimnieku organizācijām.
– Mazos lauksaimniekus zemnieku organizācijas apvieno vismazāk, vienīgais to interešu aizstāvis paliek Zemkopības ministrija…
– Nevaru teikt, ka īpaši aizstāvētu mazos. Esmu gan par lieliem, gan par maziem – ka tik ražo! Iestājos par konkurētspējīgu ražošanu. Es redzu, ka cilvēkiem nepieciešams kāds pamudinājums, ka viņi var.
– Pirms pusotra gada zinātnieks Andris Miglavs prezentēja pētījumu, kurā viena atziņa: jāpalielina pievienotā vērtība lauksaimniecības produkcijai, to pārstrādājot tepat Latvijā. Vai jaunā KLP ietvaros tas būs iespējams?
– Mūsu jaunā pieeja: lai pārstrādes uzņēmumi varētu pretendēt uz ES atbalstu, tiks prasīts noteikts daudzums pārstrādei izmantoto vietējo izejvielu. Domāju, kādi 70%. Piemēram, piena pārstrādē jāizmanto vairāk nekā 70% vietējā piena. Gaļai un dārzeņiem tas būs zemāks, bet ar kāpjošu likmi pa gadiem.
Pārstrādei kopumā, arī mājražotājiem (tiem, kas kļūs par atzītiem ražotājiem), iedalīti 60 miljoni latu.
No šīs summas kooperatīviem kvota – 15 miljoni, tā veicināsim apvienoties kooperatīvā produkcijas pārstrādei. Līdzīga pieeja ir arī lauku saimniecību modernizācijā kooperatīviem izdalīta kvota.
– Laiku pa laikam izskan aicinājumi kvotas iedalīt arī novadiem – LAD pārvaldēm.
– Mēs par to diskutējām ar lauksaimnieku organizācijām un vienojāmies par atbalsta summu rezervēšanu mazajiem lauksaimniekiem un kooperatīviem. Vēl šādi sadalot, piemēram, pa desmit pieejamiem projektiem katrai pārvaldei – tas būtu sarežģīti un ne tik efektīvi. Taču pieļauju, ka vēlāk varētu pievērsties arī reģionālai kvotēšanai.
– Vai nav bažu, ka varētu rasties tādas iekšējās nomales – vietas, kur nav tik attīstīta kooperācija un spēcīgi saimnieki?
– Latgalē būs vairāk maksājumu par saimniekošanu mazāk labvēlīgās platībās. Jūnija vidū tikos ar Latgales jaunajiem saimniekiem, kuri iepriecināja ar savu uzņēmību. Piemēram, Guntis Klīdzējs atgriezies Čornajas pagastā no Anglijas pārņemt vectēva saimniecību: gribot lasīt zemenes savā zemē, nevis Anglijā! Evita Šķestere, māmiņa ar bērnu, nelielā platībā audzē ķiplokus. Parunājāmies, kas viņiem traucē un kas palīdzētu.
– Kādu atbalstu viņiem piedāvājāt?
– Īpašu papildu atbalstu jaunajiem lauksaimniekiem (līdz 41 gada vecumam), kas varēs būt 25% apmērā no tiešmaksājumiem. Investīciju atbal-stam jaunajiem lauksaimniekiem paredzēti vismaz 10 miljoni eiro. Mājražotājiem pienāksies atbalsts no LEADER programmas 45 miljoniem.
– Kāda tad kopumā ir jaunā KLP?
– Mērķtiecīgāka, elastīgāka, konkurētspējīgāka, zaļāka. Eiropas Komisija teica, ka samazinās birokrātiju un vienkāršos KLP. Bet beigās iznākusi gandrīz pretēja. Taču esmu pārliecināta, ka mūsu lauksaimnieki to sekmīgi izmantos.
