Laima un “smerdeļi”. Noslēpumainās “pirts sarunas”. Negrūstieties rindā! “LA” nedēļas apskats 12
Cilvēks. Laima un “smerdeļi”
Dziedātāja Laima Vaikule par politiku runā reti. Varētu pat teikt, ka nerunā nemaz. Tāpēc jo pārsteidzošāk, ka tieši viņa nokļuvusi Krievijas politiskā skandāla epicentrā pēc izteikumiem, ka uz Krimu nebrauks uzstāties, un arī Padomu Savienības sabrukumu nenožēlo, bet gan priecājas par to. Izrādās, abas tēzes Krievijā tiek pielīdzinātas nodevībai, tāpēc tur sākušās aktivitātes, kas krievu valodā raksturojamas ar vārdu “travļa” (“indēšana”). To jau agrāk ir “izbaudījuši” arī citi mākslinieki, piemēram, mūziķis Andrejs Makarevičs vai nesen – gruzīnu aktieris Vahtangs Kikabidze, kurš nupat bija izteicies, ka pēc PSRS gala bijis tik priecīgs, ka piedzēries.
Pēc Vaikules izteikumiem preses konferencē Odesā viņai uzklupa gan Krievijas politiķi, gan šovbiznesa aprindu pārstāvji, nemaz nerunājot par lamām interneta soctīklos. Viens no dusmīgākajiem bijis producents Josifs Prigožins, kurš gan labāk esot pazīstams kā dziedātājas Valērijas dzīvesbiedrs: “Ja tev šķiet, ka Krievija ir slikta valsts, neuzticama, tad tev šurp nav jābrauc, tev nav šeit jāpelna nauda. Mūzikai vajadzētu vienot cilvēkus, nevis šķelt sabiedrību. Kad pasaki šādu paziņojumu, tu aizskar ļoti lielu skaitu savu fanu.”
Tomēr Vaikule no saviem izteikumiem atteikties nedomā, bet tieši pretēji – diezgan smalki ierādījusi viņiem vietu, atgādinot, ka pats Prigožins ar savu sievu Krievijā nemaz tik bieži neuzturas, bet daudz ceļo pa pasauli – izklaidējas, filmē videoklipus, lielās internetā. Lieki teikt, ka PSRS viņiem tādu iespēju nebūtu. Uz žurnālistu jautājumu, kā viņas izteikumus uztvēruši citi kolēģi Krievijā, Vaikule atbildējusi: “Kā lai es zinu… Bet tagad redzēsim, kurš tur ir smerdelis, kurš ne.”
Noslēpums. Iesilda “pirts sarunām”
Pagājšnedēļ sociālo tīklu un mediju vidē sākās baumas, ka drīzumā varētu nākt atklātībā tā sauktās “pirts sarunas”, kurās esot piedalījušās vairākas nozīmīgas valsts amatpersonas, politiķi un uzņēmēji, viņu vidū arī atstādinātais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, pret kuru sākta kriminālvajāšana, un uzņēmējs Māris Martinsons. Pierīgā pie Božu ezera esošajā atpūtas kompleksā “Taureņi” runāto pirms vairākiem gadiem esot ierakstījis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Ļoti iespējams, šie audioieraksti no biroja kaut kad noplūduši un pirms Saeimas vēlēšanām tiek gatavoti publicēšanai. Portāls “Pietiek.com” ziņo, ka tam ir zināmi vairāki uzņēmēji, kuriem kāds sabiedrisko attiecību jomas darbinieks esot piedāvājis atpirkt sarunu fragmentus ar viņu piedalīšanos. Arī agrāk pazīstamais polittehnologs Jurģis Liepnieks tviterī ierakstījis: “Smieklīgākais ar tām “pirts sarunām” tas, ka tur ir milzīgs apjoms, daudz turīgu figurantu, var viegli kādu izņemt, kādu – ne. Man pazīstamam uzņēmējam piedāvāja, lai viņš samaksā, lai viņa vārds neparādītos.”
“Nekas atklāti krimināls “pirts sarunās”, izņemot jau zināmos gadījumus saistībā ar Rimšēviču, nav konstatēts, taču to publiskošana varētu būt politiskā ziņā letāla veselai virknei politiķu,” raksta “pietiek.com”.
KNAB vadītājs Jēkabs Straume nenoliedz, ka sarunu kopijas varētu būt nonākušas šādā “melnajā tirgū”, bet tas, visticamāk, noticis jau agrāk. “Esmu diezgan pārliecināts, ka no KNAB nav noplūdusi kāda informācija vai ieraksti, kopš es esmu amatā, bet 100% pārliecības nekad nevar būt. Vai kaut kad pagātnē kaut kas nav nokopēts un iznests ārā, tādas pārliecības man diemžēl nav,” pagājušonedēļ sarunā ar žurnālistiem Latvijas Radio raidījumā “Krustpunkti” atzina Straume. KNAB vadītājs gan uzsver, ka pēdējā laikā birojs čakli strādājis, lai aizdarītu “caurumus”.
Darījums. Negrūstieties rindā!
Latvijas Restorānu biedrība (LRB) un Finanšu ministrija (FM) pagājušajā nedēļā konceptuāli vienojās par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu nozarei no 21% līdz 12%. Rosinot samazināt PVN likmi, plānots mazināt ēnu ekonomikas apmērus un izskaust aplokšņu algas ēdināšanas jomā.
Kopumā apsveicot panākto vienošanos ēdināšanas nozares samilzušo problēmu risināšanai, gribas tikai uzdot jautājumu – vai arī citas tautsaimniecības nozares var doties uz Finanšu ministriju un noslēgt ekskluzīvu līgumu par PVN vai kāda cita nodokļa samazināšanu, ja tas šķiet par lielu? Varam būt pārliecināti, ka gandrīz visām nozarēm atradīsies vērtīgi un argumentēti viedokļi, kuru nodokli samazināt, bet no kura atteikties pavisam.
Piemēram, Latvijas Preses izdevēju asociācija ir ilgstoši cīnījusies par PVN samazināšanu drukātajai presei. Krievijas informatīvā spiediena un viltusziņu laikmetā drukātās preses nostiprināšana nav pat ekonomikas, bet valsts drošības jautājums, vai ne? Argumentus atradīs gandrīz visas nozares, un vairumā gadījumu tie ir būs pamatoti.
Lai rindā pie finanšu ministres D. Reiznieces-Ozolas kabineta durvīm nenotiktu prasta grūstīšanās, mums ir vairāki ierosinājumi. Pirmkārt, uzskatiet šo publikāciju par Preses izdevēju asociācijas pieteikumu rindai. Lai nebūtu pārpratumu – mēs esam ieņēmuši rindu tūlīt aiz restorāniem! Otrkārt, ministrijai stingri reģistrēt un uzraudzīt rindas kārtību, publicējot to mājas lapā un nodrošinoties pret “Delnas” uzbrukumiem. Treškārt, ar kaunu padzīt no rindas visus, kam nepienākas, – visādus baņķierus, datoriķus, OIK darboņus un pārējos, kas jau tāpat labi dzīvo. Jā, un Lembergu – to arī nelaidiet.
Vai varbūt, ja valsts beidzot atzīst, ka nespēj tikt galā ar aplokšņu algu problēmu, nepieciešamas nodokļu politikas korekcijas valsts mērogā?
Vilšanās. Kā ministre to zina?
Latvijas sabiedrība nav gatava marihuānas legalizēšanai medicīnas vajadzībām, aģentūrai LETA pagājušajā nedēļā paziņoja veselības ministre Anda Čakša (ZZS).Pēc viņas paustā, lai runātu par marihuānas legalizēšanu, “jābūt ļoti skaidrām sabiedrības brieduma pazīmēm”. Ministre atzina, ka ir pierādījumi, kas apstiprina marihuānas izmantošanas lietderību dažādu diagnožu ārstniecībā, tomēr viņa uzskata, ka Latvijas sabiedrība šādam solim nav gatava.
Rezumēsim ministres viedokli, vismaz kā mēs to saprotam – infantilā, bezatbildīgā un baudaskārā Latvijas sabiedrība nespēs mierīgi reaģēt uz vēl viena pretsāpju medikamenta parādīšanos aptieku tīklā un labi domāto slimnieku ciešanu atvieglošanu pārvērtīs par nevaldāmām narkotiskām orģijām. Hmm, nu, ministre, sēžot savā augstajā krēslā, var domāt par sabiedrību, kā viņai tīk, tomēr urda jautājums – kā viņa to zina? Nav dzirdēts ne par kādiem pētījumiem šajā jomā, vismaz publiski ne. Jā, pirms dažiem gadiem tika veikts socioloģisks pētījums par sabiedrības attieksmi pret marihuānas legalizāciju, kurā tikai 8% aptaujāto izteica atbalstu šai idejai. Taču minētā aptauja bija par brīvu marihuānas lietošanu, proti, atļauju pīpēt “zālīti” Rīgas kanāla apstādījumos zem krūma. Taču šoreiz tiek runāts par marihuānas izmantošanu ārstēšanai, proti, recepšu izrakstīšanu slimajiem un zāļu, t. i., ekstraktu vai tablešu pirkšanu aptiekā un tālāku lietošanu, nevis “kāsīša” kūpināšanu. Vai tad jau šobrīd aptieku tīklā netiek izplatīti dažādi narkotiski un psihotropi medikamenti slimniekiem, kam tie ir vajadzīgi? Tam sabiedrība ir gatava? Šķiet, ka var izsecināt, kur aug kājas ministres viedoklim. Pagājušajā gadā Valsts policija kratīšanu laikā 428 gadījumos izņēma psihotropos preparātus, proti, recepšu zāles, ko acīmredzot visos gadījumos, izņemot kontrabandu, bija izrakstījuši Latvijas ārsti. Psihotropās vielas ieņēma otro vietu izņemto vielu reitingā, atpaliekot tikai no pašas marihuānas, ko izņēma 896 gadījumos. Visticamāk, ministre baidās no tā, ka marihuānas preparātu parādīšanās aptiekās šos 428 gadījumus pārvērtīs par, teiksim, 1000. Un tad arī kā velniņš no dozes izlēks jautājums par to, vai Veselības ministrija un tās kontrolē esošais ārstu un aptieku tīkls spēj kontrolēt narkotisko un psihotropo preparātu apriti valstī. Publiskas diskusijas par šādu jautājumu var maksāt krēslu pašai ministrei un tāpēc, izrādās, “sabiedrība nav gatava”.
Joks. Kuru prezidentu ēdīsim?
Veltīt kādu produktu Latvijas simtgadei vairs nav stilīgi. Tā taču dara visi. Ar oriģinālāku mārketinga pieeju mēģinājis izcelties zivju konservu ražotājs “Jūras karaliste”, kas marinētās siļķes nolēmis saukt Latvijas Valsts prezidentu vārdā – “Vaira”, “Andris”, “Raimonds”… Lai nebūtu šaubas, ka tā nav nekāda sakritība (mazums Raimondu un Andru Latvijā?), turpat ir paskaidrojums, ka šī ir “Prezidentu kolekcija”. Kā mēdz jokot – latvietim labākais ēdiens esot otrs latvietis. Un ja vēl prezidents!
Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Ģirts Zvirbulis, Olafs Zvejnieks
