Laima slimība – grūti atklājama, bet viegli ārstējama 11
No ērču encefalīta pasargā vakcinēšanās, bet no Laima slimības – tikai paša vērīgums un ģimenes ārsta gudrība .
Analīzes var nepalīdzēt
Laima borelioze, ko iegūst no inficētas ērces, ir viegli ārstējama, bet ļoti grūti atklājama slimība, uzskata Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) infekciju uzraudzības dienesta vadītājs Māris Liepiņš. Ja vien pacients nav pilnīgi pārliecināts, ka viņam iekodusi ērce, un ap tās koduma vietu vai citviet uz ķermeņa neparādās šai slimībai raksturīgais sarkanais plankums jeb migrējošā eritēma (tā sastopama 50 – 60% Laimas slimības pacientu), pārējās izpausmes – paaugstināta temperatūra, nogurums, locītavu sāpes, jušanas traucējumi – var atgādināt kādu reimatoloģisku, neiroloģisku vai citu infekcijas slimību. Turklāt simptomi var būt visdažādākajās kombinācijās, tādēļ diagnozi bieži vien nosaka ar izslēgšanas metodi. Mūsu ģimenes ārstu, īpaši no reģioniem, pieredze un zināšanas tomēr ļauj veiksmīgi tikt galā ar grūto uzdevumu, pārliecināts M. Liepiņš.
Diagnosticējot Laima slimību, uz asins analīžu rezultātiem tā īsti nevar paļauties. “Pirmā mēneša laikā pēc inficēšanās analīzes ne vienmēr to apstiprina. Pilnīgi precīzas tās ir tikai pēc viena, trim mēnešiem,” skaidro infektologs.
Latvijā raksturīgi arī tas, ka daudziem iedzīvotājiem kaut reizi mūžā iekodusi ērce, un viņi varētu būt vieglā formā, pašiem to nezinot, izslimojuši Laima slimību. Pēc tam organismā gadiem ilgi saglabājas antivielas pret borēlijām, kas uzrādās analīzēs, maldinot gan ārstus, gan pacientus. Bieži vien sastopamas arī “viltus pozitīvas” analīzes, kas uzrāda borēliju antivielas. Iemesls var būt cita slimība, laboratorijās izmantotie testi vai kas cits.
Ātrāk tikt skaidrībā nepalīdzēs arī ērces nogādāšana laboratorijā, jo tajā nepārbauda, vai kukainis nav inficēts ar borēlijām, bet nosaka tikai ērču encefalīta vīrusu.
Ārstē ar antibiotikām
Lai gan Laima slimība progresējot var izraisīt arī nopietnus centrālās nervu sistēmas bojājumus, sirds ritma traucējumus un locītavu iekaisumu, infektologs mierina, ka, atklājot to arī vienu līdz trīs mēnešus pēc inficēšanās, tā labi padodas ārstēšanai un parasti neatstāj nekādas sekas. “Vēlīnā stadijā slimība iegūst visaptverošas izpausmes un var skart jebkuru orgānu. Tās pacientam ir ļoti nepatīkamas, lai gan nav pārāk bīstamas,” viņš norāda.
Latvijā ērces pārnēsā borēlijas, kas visbiežāk pacientiem izraisa ādas un nervu sistēmas bojājumus, nevis locītavu vai sirds bojājumus, kā tas ir, piemēram, ASV.
Laima slimība jāārstē ar antibiotiku kursu, parasti desmit dienas ilgi. Gadījumos, kad tomēr ir smagi nervu sistēmas bojājumi vai locītavu iekaisums, tam jābūt 28 dienas ilgam un var būt nepieciešamas to injekcijas.
Reizēm, ja nevar pierādīt, ka pacientam ir Laima slimība, arī nosaka ārstēšanas kursu. Tad, ja pēc mēneša vai diviem pacientam kļūst labāk, visticamāk, tā bijusi Laima slimība. Ja ne – jāmeklē citi iemesli pacienta sliktajai pašsajūtai.
“Ārstējot ar antibiotikām, tiek iznīcinātas slimības ierosinātājas borēlijas, taču pacientam var saglabāties tā saucamais Laima slimības ārstēšanas sindroms – nespēks, galvassāpes, sāpes locītavās no sešiem līdz pat divpadsmit mēnešiem. Agrāk to uzskatīja par slimības hronisko formu. Taču arī mūsdienu medicīna to nespēj izskaidrot. Šo sindromu neārstē ar antibiotikām, bet zālēm, kas mazina simptomus, piemēram, sāpes,” stāsta Māris Liepiņš.
Laima slimības pacienti reizēm satraucas, ka pēc ārstēšanas kursa ar antibiotikām antivielu līmenis asinīs nevis mazinājies, bet audzis. Kādēļ tā notiek? “Antivielas ir organisma olbaltumvielas, kas cīnās pret slimību, un tās nevajag jaukt ar slimības ierosinātājiem. Ja diagnoze un ārstēšana ir pareiza un pacienta pašsajūta uzlabojusies, nav vajadzības vēlreiz noteikt antivielu līmeni,” skaidro ārsts.
Tā kā pret Laima slimību neveidojas noturīga imunitāte, pēc inficētas ērces piesūkšanās var saslimt vēlreiz. Pret slimību joprojām nav radīta arī vakcīna.
Padoms
Iesaka infektologs Māris Liepiņš: “Lai mazinātu iespēju saslimt ar Laima slimību, dodoties uz mežu, var izmantot repelentus dažādu kukaiņu, tajā skaitā ērču, atbaidīšanai, kuru sastāvā ir aktīvā viela DEET (N,N-dietil-meta-toluamīds). Pēc atgriešanās no meža ieteicams uzreiz ieiet karstā dušā, jo ērcēm karstums nepatīk, turklāt tām vajadzīgas vairāk nekā divas stundas, lai pilnībā piesūktos.”
