Laima Kota: Cilvēki Turcijā ir sociāli daudz aizsargātāki! 44
Rakstniece Laima Kota pēc nominācijas Literatūras Gada balvai solās vairs nerakstīt romānus, jo nesaprot, ko Latvijā lasa, prāto par Turcijas pilsonību un aicina atbrīvoties no aizspriedumiem par šo valsti.
Ko Turcijas sabiedrībā pieņem, aizstāvi, esi ieraudzījusi citā, pozitīvā gaismā? No kādiem aizspriedumiem par šo zemi būtu jāatbrīvojas?
Latvijā daudziem joprojām šķiet, ka Turcija ir pusaziātiska, tātad atpalikusi zeme, bet es bieži domāju, kāpēc manā valstī nevarētu būt tik laba infrastruktūra, kādu esmu redzējusi šeit. Un kā te domā par cilvēka ērtībām. Šodien braucu autobusā Viļaka–Rīga, un vairākas stundas bija jāstāv kājās. Turcijā, ja kādā tālākā maršrutā ir daudz braucēju, piemēram, uz tiem pašiem Dikiļiem pie Egejas jūras, kur atrodas mūsu vasaras māja, sūta divus autobusus, lai visi varētu apsēsties.
Kad redzu, kā šo piecu sešu gadu laikā Stambulā uzcelti vairāki tilti pāri Bosforam un Marmora jūrai, izveidoti jauni viadukti, metro tagad savieno Stambulas Āzijas un Eiropas daļas, mašīnas traucas pa Eirāzijas tuneli zem Marmora jūras, tad gan, Rīgā atbraucot, man gribas gluži vai kliegt – tik daudz naudas acīmredzami kādam pielipis pie nagiem!
Pavasarī abi ar Ahmetu bijām saķēruši nejauku kāsu. Mans vīrs ir pensionārs, viņam pienākas veselības apdrošināšana, kas attiecas arī uz medikamentiem. Par veselu maisu ar zālēm Ahmets samaksāja tikai 17 liras, tas ir, piecus sešus eiro. Milzīgas atlaides, zāles faktiski par brīvu. Un, ja kāds Latvijā saka – ko gan tu iedomājies, visu par velti, tad tāda nu ir mana pieredze šajā pusaziātiskajā valstī. Redzu, ka cilvēki tur sociāli ir daudz aizsargātāki.
Vai esi iecerējusi iegūt Turcijas pilsonību? Nu jau vari pretendēt. Daudzām tavām Turcijas latviešu draudzenēm tā ir.
Jā, un viņas ir ļoti apmierinātas. Par mani – nu redzēs. Viss ir iespējams.
Kādas priekšrocības tas tev dotu?
Pensijas nodrošinājumu. Turcijas pilsone, kas sasniegusi pensijas vecumu – 55 gadus –, arī ja visu mūžu bijusi mājsaimniece, var izvēlēties, kādu pensiju saņemt: atbilstoši vīra, brāļa, tēva, pat mirušā tēva iemaksām sociālajā budžetā. Tās nav pasakas.
Pilno interviju ar rakstnieci, kurā uzzināsi, ko Laima Kota lūdza, nokļuvusi Mekā, ko uzskata par labāko dāvanu Latvijai simtgadē un kādas jaunas prasmes apgūst, var lasīt pilnajā intervijā 11. maija žurnālā “Mājas Viesis” vai e-izdevumā“.
