Laima Geikina: Uzskatu, ka bērniem, kuriem dzimtā valoda nav latviešu valoda, nepieciešams papildu atbalsts tās apguvei 23

Lelde Veinberga, TV24

Vai ukraiņu bērniem, kuri ar ģimenēm ieradušies Latvijā, lai izbēgtu no kara, būtu no 1. septembra jāmācas skolās, kur mācības norit tikai latviešu valodā? Par šo un citām ar izglītību un kultūru saistītām tēmām savu viedokli TV24 raidījumā “Ziņu TOP. Rīga runā” pauda Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja, Eiropas Parlamenta deputātes amata kandidāte (Par!) Laima Geikina.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
Veselam
tad ir pareizi ēst hurmas – ar vai bez mizas? Uztura speciālistiem ir kategoriska atbilde
Lasīt citas ziņas

Rīgas domes deputāte raidījumā norāda, ka Rīgā pāreja uz mācībām tikai valsts valodā noritējusi veiksmīgi. “Tā problēma jau nebūs tajā, vai ukraiņu bērnus laist vienā vai otrā skolā, tā problēma, ko mēs arī dzirdējām Ukrainā, jo viņiem arī bēgļu plūsma notiek no piefrontes uz aizmugures pilsētām, ka izveidojas trīs skolēnu grupas. Viena skolēnu grupa, kas dodas uz skolu klātienē, viņi mācās un piedalās procesā, otra grupa, kurai tik labi neveicās un viņi paliekām mājās, piedalās mācībās attālināti. Un tas ir tas, kas Latvijā visbiežāk notiek. Es arī pazīstu ukraiņu kopienas, kas rada iespēju bērniem nākt un mācīties kopā, bet attālināti ar Ukrainas programmām. Un tad ir trešā grupa, kas nav vispār – mēs viņus nevaram atrast, jo tu nevienu nevari ar varu aizvilkt un piereģistrēt. Vecākiem ir jāstrādā, lai savu nodrošinātu izdzīvošanu un bērni paliek sava vaļā,” situāciju ar ukraiņu bēgļu bērniem ieskicē politiķe.

Par iespējamo problēmu nākotnē Rīgas domi brīdinājusi arī Ukraiņu skolotāju asociācija, kurā apvienojušies aptuveni 200 ukraiņu skolotāju, kuri pašlaik strādā Latvijā. Ukraiņu pedagogi lūdz nodrošināt ukraiņu bērniem papildus mācību gadu, kura laikā skolēni varētu intensīvi apgūt latviešu valodu, lai neatpaliktu mācībās. “Es domāju, ka visiem bērniem, kuriem dzimtā valoda nav latviešu valoda, ir nepieciešams papildus atbalsts līdz tādam līmenim, ka bērni var lietot valodu arī mācībās, ne tikai saziņā, un tas ir papildus izaicinājums,” skaidro L. Geikina.

CITI ŠOBRĪD LASA

Uzzini aktuālo galvaspilsētā un iztaujā Rīgas domes pārstāvjus katru ceturtdienu plkst. 16:30 TV24 raidījumā “Ziņu TOP. Rīgā runā”! Šodien raidījumā viesosies Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (NA). Runāsim par ielu nosaukumu plāksnīšu maiņas gaitu un skolu atjaunošanu un modernizēšanu Rīgā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.