Laila Loganovska: “Grūti izsacīt, bet es svēru 114 kilogramu! Tagad – 71!” 0
Autore: Ilona Noriete, speciāli Veselam.lv
Gan jau ikviens, kuram ir liekais svars, priecāsies par katru zaudēto kilogramu. Bet, ja to ir vairāk nekā četrdesmit, tad gandarījums laikam neizmērojams.
Iecavietei Lailai Loganovskai, pateicoties „Figūras draugu” izstrādātai programmai, nepilnu divu gadu laikā izdevies atbrīvoties no 43 kilogramiem. Šobrīd viņa iziet tā saucamo stabilizācijas posmu, kura laikā pēc svara zuduma visam vajadzētu līdz galam noregulēties.
Ar savu svaru jau bija samierinājusies
Vēl pirms kāda laika Lailai, kurai šobrīd ir 44 gadi, bija licies, ka ar esošo svaru tā arī nāksies sadzīvot līdz mūža galam un ka šai ziņā neko mainīt nav iespējams. Taču tagad viņa atguvusi otro elpu un iesaka ikvienam mācēt saņemties un tiekties uz savu nosprausto mērķi. Tā kā viņas gadījumā – atbrīvoties no nevajadzīgiem kilogramiem.
Ja Lailai tiek vaicāts, kāds tad bija viņas svars pirms tā nomešanas, viņa parasti smagi nopūšas, jo to esot grūti izrunāt. Bijuši 114 kilogrami. Tagad toties 71.
„Jau jaunībā tiku gājusi pie dietologa un, ievērojot viņa ieteikumus, man izdevās kļūt slaidākai,” savu stāstījumu sāk Laila. „Bet tad piedzima meita, un svars atkal atgriezās, turklāt ar uzviju. Ilgus gadus tā arī dzīvoju ar saviem daudzajiem liekajiem kilogramiem un jau biju samierinājusies ar domu, ka man tas tā lemts. Tomēr pirms vairākiem gadiem saņēmos un atkal nolēmu griezties pie dietologa, bet viss tā arī palika ieceru līmenī – te nu viņš bija atvaļinājumā, te atkal kaut kā nevarēju ārstu sazvanīt.”
Jautāta, kas bija par iemeslu, ka Laila nolēma nomest svaru, viņa atbild: „Vispirms jau tās ir tīri sievišķīgās sajūtas – tu ieej veikalos un nevari neko piemērotu nopirkt. Vispār liekas, ka tie nav īstie veikali. Otrkārt, veselības problēmas – uzradās paaugstināts asinsspiediens, jūtami paātrināta sirdsdarbība, un ar to pašu jau pietiek, lai saprastu, ka tā ilgāk turpināt nevar. Tad vēl tu katru dienu celies un skaties uz sevi spogulī un neesi apmierināta ar to, ko tu redzi. Par laimi, mājinieki un apkārtējie man neko nebilda – es viņiem tāpat šķitu laba un mīļa. Tagad gan vīrs mēdz paķert uz zoba – iepriekš viņš nemaz neesot pamanījis, cik dūšīga es bijusi.
Viss sākās ar sludinājumu avīzē
Tas, ka uzzināju par „Figūras draugiem”, būtībā ir sagadīšanās. Mamma vietējā avīzē bija ievērojusi sludinājumu, ka Iecavā tiek atvērta „Figūras draugu” grupa. Viņa man parādīja tekstiņu un mudināja aiziet. Uzreiz atskārtu, ka man tas ir zvaigznēs ierakstīts un ka šo iespēju vienkārši nedrīkstu laist garām. Jo ar prātu sapratu, ka pati ar savu svara problēmu netieku galā. It kā jau tās zināšanas, ko drīkst ēst, bet ko ne, visiem ir, tomēr vismaz man bija vajadzīga kontrole no malas.
Tā es sāku iet uz „Figūras draugiem”. To, ko man stāstīja, vismaz pirmo pusgadu es ļoti strikti ievēroju. Nevienu nodarbību neizlaidu, neko nepārkāpu. Tā teikt, turējos stingri jo stingri pie programmas. Jāteic, ka nebija viegli. Katru nedēļu, uz nodarbību dodamās, jutu, ka man gribas apēst ko garšīgu, tāpēc domāju – tūlīt nosvēršos, iešu uz veikalu un palutināšu savu vēderu. Bet nē – tu redzi, ka tie rezultāti ir labi, un negribas tos sabojāt, līdz ar to jāturas. Un tā pamazām, pamazām, kamēr kaut kas jūtams sasniegts.”
