Laikus pamanīt signāllampiņu vīrieša neveselībā 0
Ja saķer spējas sāpes, kas nepāriet, katrs zina: jāmeklē ārsta palīdzība. Bet citas izpausmes nereti mēdz šķist mazsvarīgas – īpaši vīrietim, kurš nav radis sūroties par savām ķibelēm. Taču ir simptomi, kas liecina par nelāgām norisēm organismā, ko nedrīkst ignorēt.
“Ne viens vien domā – ievietos mani tādā universālā datorā, kas uzreiz atklās visas slimības, ja tādas būs, kā arī pateiks, kas jādara. Diemžēl šāda iekārta vēl nav izgudrota. Tādēļ pašam jābūt gana vērīgam, lai neatstātu bez ievērības organisma signālus, un jāuzticas ārstam,” skaidro ģimenes ārsts Andris Lasmanis.
Regulāri pie ārsta
Dakteris Lasmanis zina teikt, ka vīrieši mēdz dažādi izturēties pret savu veselību. Vieni – viņu ir mazākums – pārlieku saasināti uztver katru sīkāko izmaiņu organismā, nepārtraukti analizē šo sajūtu, pārdzīvo, metas pie ārsta. Taču, izrādās, izpausme bijusi niecīga.
Vairākums gan reaģē citādi – pret nelāgu sajūtu savā organismā izturas rezervēti, kaunas par to likties zinis, ne ar vienu par to nerunā. Sak, esmu spēcīgs vīrietis, varu to pārdzīvot, tikt galā saviem spēkiem. Pie ārsta nesteidz vai aizgājis neizstāsta visu, kas satraucis.
“Īstā formula ir cita – regulāri jāpārbauda sava veselība, pie ģimenes ārsta jādodas vismaz divas reizes gadā. Droši sakot dakterim: man nekas nekaiš, tomēr gribu pārbaudīties. Gan jau ārsts pamudinās izpaust to, kas kaiš, pastāstīt par simptomiem, kas varētu būt svarīgi veselības izvērtēšanā,” rosina Andris Lasmanis.
Nevajadzētu būt pārāk pašapzinīgam un lielīgam, bet reālam – izvērtēt savu dzīvesveidu, veselību, nevis uzskatīt: gadi taču krājas, tur tā vaina. Daudzi neejot pie ārsta, jo baidās, ka tik kaut ko neatrod. “Ja vainu atrod laikus, var paspēt palīdzēt,” uzmundrina ārsts.
Pazīmes, ko svarīgi neatstāt bez ievērības
✔ Klepus
Ja tas ilgst vairāk nekā mēnesi, pat ja nav pārāk stiprs – jāizvērtē, vai nav kāda plaušu saslimšana.
Smēķētājam ir tipiski no rīta izklepoties, par to nav jāuztraucas. Tomēr tam, kurš smēķē, reizi gadā noteikti jāveic plaušu caurskate. Pat ja klepojis visu dzīvi, ir pie mūžīgās kāsēšanas pieradis, tā tomēr var slēpt kādu slimību.
Mazāk bīstams ir hronisks iekaisums, daudz nopietnāk, ja ir tuberkuloze vai vēzis. Ir zināms, ka pīpmaņiem plaušu audzējs mēdz rasties biežāk nekā nesmēķētājiem. Sākumā nekas par to neliecina, arī smēķētāja klepošana ir tāda pati kā pirms gada vai pieciem, tomēr audzējs jau var būt ieperinājies. Jo vēlāk tiek atklāts, jo grūtāk ko vērst par labu.
✔ Sāpes krūtīs, smaguma sajūta, īpaši fiziskas piepūles laikā.
Dažkārt gan šādus simptomus var izraisīt muguras smadzeņu nervu saknīšu saspiedums, jo līdz ar gadiem bieži vien rodas izmaiņas mugurkaula sistēmā. Tomēr svarīgi noskaidrot, vai iemesls nav daudz draudīgāks – sasirgusi sirds. It īpaši, ja šādas sāpes jūt bieži, noteikti jāvēršas pie ārsta.
✔ Dedzināšana un sāpes kuņģa apvidū
Šādas sajūtas var liecināt par kādu gremošanas sistēmas kaiti. Vīriešiem bieži vien ir saspringts darba režīms, ēst neiznāk gana regulāri. Ja radusies kuņģa čūla, tā ar laiku var kļūt par iemeslu vēža izveidei. Kaite sākumā var noritēt bez simptomiem.
Valsts programma ikvienam pēc 50 gadu vecuma sniedz iespēju izmeklēt izkārnījumus uz slēptām asinīm. Ja tās konstatē, skaidrs, ka kuņģī vai zarnās ir kāda asiņojoša vaina – tā var būt gan čūla, gan polips, gan arī audzējs. Nepieciešami tālāki izmeklējumi.
✔ Biežāka vajadzība urinēt
Ja vakarā nav lietots pārmērīgi daudz šķidruma, tomēr nakts laikā vismaz divas trīs reizes jādodas urinēt, tas ir nopietns simptoms – varētu liecināt, ka sašaurinājies urīnizvadkanāls.
Statistika liecina, ka 30 procentiem vīriešu pēc 50 gadu vecuma ir palielināta prostata jeb priekšdziedzeris. Pat ja šis process ir labdabīgs, tas var sašaurināt vai pat nosprostot urīnkanālu, apgrūtinot urīna nolaišanu.
Jādodas pie ģimenes ārsta, lai izvērtē prostatu. Vispirms jāveic asins analīzes, jo izmaiņas asinsainā vai bioķīmiskos rādītājos var liecināt par iekaisuma procesiem vai audzēja esamību. Tiek noteikts, vai asins serumā nav paaugstināts prostatas specifiskais antigēns (PSA). Tā ir imūnreaktīva viela, kas veidojas tikai prostatas audos, nav sastopama citos. Šis izmeklējuma veids nav absolūts, tomēr novirzes no normas darīs ārstu uzmanīgu un palīdzēs saprast, kā turpināt izmeklēšanu. Pēc 45 gadu vecuma šis antigēns jāpārbauda reizi gadā.
Ja tiks veikts vēl kāds izmeklējums, ārsts paskaidros manipulācijas būtību un to, ko vīrietis sajutīs.
Prostatas audzējs ir viens no biežākajiem vēža veidiem vīriešiem. Taču sākumā tas var attīstīties bez simptomiem vai arī tā pazīmes līdzināties labdabīgam prostatas palielinājumam.
✔ Dzimumtieksmes un potences vājināšanās, ja tā nav bijis iepriekš.
Tā kaitē dzīves kvalitātei, attiecībām ar otru pusīti un var liecināt arī par kādu infekciju vai prostatas problēmu.
Bieži vien vīrieši par intīmajiem jautājumiem nevēlas runāt. Iejūtīgs ģimenes ārsts taktiski ievirzīs sarunu vēlamās sliedēs.
Dzimumtieksmes un spējas pazemināšanu var izraisīt dažādi iemesli.
Ap 50 gadu vecumu bieži vien norit tā dēvētais vīriešu klimakss jeb andropauze. Mazinās testosterona daudzums – tas ir hormons, kas nodrošina vīrieša dzimumtieksmi –, līdz ar to krītas arī potence.
Vēl viens iemesls – ateroskleroze, jo sašaurinās arī tie asinsvadi, kas ar asinīm apgādā svarīgākos vīrieša orgānus. Ja asins piegāde nav pietiekama, potence var vājināties.
To ietekmē arī neiroloģiski iemesli – stress, pārdzīvojumi, pārgurums, pārlieku saspringts darbs, sarežģījumi ģimenē, tāpat lietotie medikamenti. Dažreiz ārsts tos var nomainīt, lai uzlabotu dzimumdzīvi.
✔ Iešanas traucējumi – pieklibošana, sāpes kājās
Nereti ejot drīz vien sāk gurt ikru muskuļi. Mēdz raut krampji. Dažkārt sāpes kājās jūtamas arī miera stāvoklī un naktī guļot.
Šādu sūdzību cēlonis var būt kāju artēriju sašaurināšanās vai slēgšanās. Svarīgi, cik bieži simptomi parādās. Ārsts pārbauda pulsu kājās, asinsvadu stāvokli.
Artēriju veselību var ietekmēt ilgstoša smēķēšana, arī paaugstināts holesterīna līmenis asinīs.
Komplekts vīrieša drošībai
Vienreiz gadā veikt pilnu asinsainu, izmeklēties padziļināti. Konkrētus izmeklējumus ieteiks ārsts atkarībā no sūdzībām un pamanītajiem veselības traucējumiem.
Mūsdienās ļoti daudziem ir mazaktīvs dzīvesveids, pietrūkst kustības, tādēļ ar laiku kļūst lēnāka asinsrite, rodas ateroskleroze, veidojas aptaukošanās. Tas var izraisīt hroniskas sirds un asinsvadu kaites, draudēt ar endokrīnu saslimšanu, piemēram, cukura diabētu.
Sasniedzot pusmūža vecumu, vajadzētu regulāri, vismaz reizi gadā pārbaudīt cukura līmeni asinīs.
Lai izvērtētu aterosklerozes iespējamību – noteikt holesterīna daudzumu asinīs: cik lielā mērā tas nogulsnējies asinsvadu sieniņās, vai var izraisīt smagas kaites, piemēram, miokarda infarktu, insultu, trombozi.
Svarīgi noskaidrot ne tikai kopējo holesterīna līmeni, bet arī tā frakcijas – noteikt, cik daudz ir tā dēvētā sliktā holesterīna (ZBL jeb zema blīvuma lipoproteīns). Tieši tas nogulsnējas asinsvados – šim rādītājam asins analīzēs jābūt pēc iespējas zemākam.
Ja holesterīna skaitlis ilgstoši bijis augsts, der pārbaudīt kakla asinsvadus. Holesterīns nogulsnējas uz sirds asinsvadu sieniņām, veido plāksnītes jeb pangas. Tas var izraisīt asinsvadu sašaurināšanos un tādējādi apgrūtināt asins apgādi gan sirdij, gan smadzenēm un citiem orgāniem.
Noteikti jāveic kardiogramma. Pēc tās var spriest, vai nav nepieciešama arī padziļināta izmeklēšana, piemēram, sirds vainagartēriju caurskate.
Ar infarktu sasirgst arvien jaunāki cilvēki, turklāt vīrieši biežāk nekā sievietes. Brīdinošus simptomus pats var nepamanīt, tāpēc vīrietim jau pēc 45 gadu vecuma jāsāk daudz vairāk rūpēties par savu veselību un tā regulāri jākontrolē.
