– Atceros, ka pirms kāda laika, kad tikāmies plašākā kolēģu lokā, jūs sacījāt, ka, jūsuprāt, nav pareizi visām valstīm uzlikt vienādus bēgļu uzņemšanas pienākumus, jo, piemēram, Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm nav šādas pieredzes un mums nav arī tik labi pazīstama musulmaņu kultūra un ka mēs varētu palīdzēt citādi, piemēram, ar ekspertiem imigrācijas centros. 3
– Es esmu absolūti pārliecināta, ka visu grūto situāciju priekšā mūsu lielākais trumpis un palīgs ir mūsu vienotība. Mums ir jākoncentrējas uz problēmas risināšanu, vērtējot, kā un ko mēs katrs varam palīdzēt. Tūkstošiem cilvēku ierašanās Eiropā bija un joprojām ir liels šoks. Nezinu nevienu vietu uz šīs planētas, kur 1,8 miljonu cilvēku ierašanās tik īsā laikā neradītu šādu šoku.
Mums ir jāspēj tikt pāri mūsu atšķirīgajām kultūrām, bailēm no nepazīstamā, un tas ir jādara kopā. Šāda cilvēku pārvietošanās gan jaunu konfliktu, gan klimata izmaiņu dēļ, ko pavada aizvien negantākas dabas katastrofas, un arī pieaugošā cilvēku skaita dēļ, kas ir raksturīgs valstīm, kurās ir vismazāk resursu, lai radītu, piemēram, jaunas darba vietas, šodien aug milzu ātrumā. Jaunajām dalībvalstīm nav tik lielas pieredzes dzīvot kopā ar cilvēkiem no citām reliģijām, etniskajām kultūrām, tradīcijām. Šī kombinācija – pieredzes trūkums un tajā pašā laikā aicinājums atvērties, kad patiešam pastāv riski, un tam visam klāt vēl fakts, ka pēdējos gados esam dzīvojuši neskaitāmās krīzēs – finanšu, ekonomikas, eirozonas, grieķu, drošības ieskaitot, nešaubīgi gan mūsu, gan citu valstu sabiedrībās ir radījis piesardzību un bažas. Šādā vidē lekni aug populisms.
Taču mums ir jāsaprot, ka visām šīm bažām vislabāk ir stāties pretim, mēģinot sadarboties un domāt par to, ko varam darīt, tā vietā, lai koncentrētos uz to, ko nevaram un nedarīsim. Es domāju, ka mūsu spēks ir spējā citam citu saprast. Arī jaunajām dalībvalstīm ir jāsaprot, ka šis ir brīdis, ka mēs vecajām esam vajadzīgas, kad tās vēršas pie mums un vaicā: “Kur jūs esat? Mēs jums palīdzējām pārtapt un joprojām atbalstām, tagad mums ir vajadzīga jūsu palīdzība.”
– Ko jūs domājat par Eiropas Savienības un Turcijas vienošanos?
– Mana stingra pārliecība ir, ka divi paši svarīgākie vienošanās komponenti ir veidoti, tiešām balstoties uz realitāti, meklējot risinājumus. Viens – lai izbeigtu cilvēku kontrabandistu rūpalu, šo drausmīgo cilvēku izmisuma izmantošanu un radītu legālus, likumīgus veidus nokļūt Eiropā un tajā pašā laikā aizvērtu visus nelegālos ceļus. Otrs – mums tiešām ir jāsaprot, ka Turcija saskaņā ar oficiālo statistiku izmitina milzīgu bēgļu daudzumu – 2,7 miljonus, un tas ilgst jau vairākus gadus.
Koncentrēšanās uz spēju laikus novērst konfliktus, daudz mierīgākas sabiedrības veidošana, cīņa ar radikalizēšanos – tam visam ir jābūt mūsu visu ļoti vienojošam pamatam. Es ļoti ceru, ka tieši mēs Eiropā būsim šajā ziņā līderi, palīdzot arī pārējai pasaulei koncentrēties uz šiem mūsu kopējiem draudiem – terorismu terorisma dēļ.
