Ko iesākt ar bēgļu šoku Eiropā, min budžeta veidotāja Kristalīna Georgijeva 3

18:50, 16. jūnijs 2016

Ziņas Ārzemēs

“Ir jāsaprot, ka visām šīm bažām vislabāk ir stāties pretī, mēģinot sadarboties un domāt, ko varam darīt, nevis koncentrēties uz to, ko nevaram un nedarīsim,” tā Eiropas Komisijas (EK) viceprezidente, par budžetu atbildīgā Kristalīna Georgijeva, runājot par šā brīža ES lielākajām raizēm – migrāciju.

Reklāma

Lasītākie

Kokteilis

Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot

Kokteilis

Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5

Veselam

Liekie kilogrami neatkāpjas ne pa kam? 4 pazīmes, ka jūsu vielmaiņa nedarbojas pareizi

Lasīt citas ziņas

Iepriekšējā sasaukumā bijusi komisāre humānās palīdzības un krīžu lietās K. Georgijeva neslēpj, ka šis arvien ir viņas rūpju objekts. Vēl nesen Pasaules humānās palīdzības samitā Stambulā viņi kritizēja ANO un citas organizācijas par lielu līdzekļu tērēšanu birokrātiskajā aparātā. K. Georgijevas vārds joprojām Briseles gaiteņos tiek cilāts iespējamo kandidātu vidū uz ANO vadītāja krēslu. Būdama bulgāriete, K. Georgijeva arī vērtē jauno valstu raizes brīdī, kad Brisele mudina visas uzņemties līdzīgu daļu bēgļu krīzē.

– Es zinu, ka jums ir kāds stāsts par šo krāsaino porcelāna trauciņu, kuru saņēmāt kā dāvanu no irākiešu ģimenes.

– Es biju Atēnās parakstīt vienošanos ar ANO augsto komisāru bēgļu jautājumos, lai palīdzētu Grieķijai ātrāk izveidot pagaidu nometnes bēgļiem, kur viņi varētu uzkavēties, kamēr tiek noskaidrots viņu statuss. Tur es satikos ar bēgļu grupu, un starp viņiem bija irākiešu ģimene, kura tikko bija saņēmusi apstiprinājumu, ka dosies uz Lietuvu. Šī ģimene pienāca pie manis un sacīja, ka ir ļoti priecīgi, ka viņiem tagad būs jaunas mājas šajā jaunajā zemē, un pasniedza man šo dāvaniņu, gan lai es viņus atcerētos, gan arī lai parādītu, ka viņi uz Lietuvu ved jaunas prasmes. Es viņiem vaicāju: “Jūs nākat no siltas vietas, vai Baltijas ziemas jūs nebaida?” Un ģimenes tēvs atbildēja, ka ne. Viņi esot bijuši ļoti priecīgi uzzināt, ka aukstās vietās ir mazāk slimību un ka kopumā vide šeit esot daudz veselīgāka. Redzot prieku gan viņa, gan sievas un jo īpaši bērnu sejās, es domāju, cik tomēr mēs esam izredzēti, ka varam darīt ko labu citiem, mainīt cilvēku dzīves, kuras ir bijušas izpostītas ne viņu pašu vainas dēļ. Tāds, lūk, stāsts, un es ceru, ka šai irākiešu ģimenei klājas labi. Vispār es nesen iedomājos, ka varbūt varu viņus atrast un uzzināt, kā viņiem jaunajā mājvietā klājas.

Tēmas

bēgļi