Laiks tehniskajai apskatei, vīri! Tikai šoreiz sev, ne autiņam 0
Turpinot ielikumā “Ģimene. Veselība” jūnijā aizsākto tēmu par vīriešu veselību, saruna ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Uroloģijas klīnikas vadītāju, asociēto profesoru Vilni Lietuvieti par vīrišķīgu attieksmi pret prostatas vēzi, to, ko smēķēšana nodara urīnpūslim, un pilnvērtīgu dzīvi pēc vēža ārstēšanas.
– Profesors gerontologs Vilnis Zaļkalns Latviju nodēvējis par padzīvojušu dāmu valsti. Kur paliek kungi labākajos gados?
– Latvijā puikas dzimst vairāk nekā meitenes, taču diemžēl pēc piecdesmit gadu vecuma Latvijā šis samērs kardināli mainās – pēc pēdējiem tautas skaitīšanas datiem, 301 000 vīriešu pret 489 000 sieviešu. Tātad vairāk nekā 180 000 latviešu sieviešu šajā vecuma grupā ir vientuļas. Tādēļ Tēva diena, ko svin septembra otrajā svētdienā, ir ļoti svarīga, jo tieši viņš dēliem var iemācīt, ka vīrieša veselība ir liela vērtība.
Viens no galvenajiem vīriešu mirstības iemesliem Latvijā ir sirds asinsvadu un onkoloģiskās slimības. Ļaundabīgās saslimšanas cieši saistītas ar novecošanās procesu, bet Latvijas iedzīvotāji mūsdienas dzīvo daudz ilgāk: pirms gadiem divdesmit vīriešu vidējais mūža ilgums bija 60 – 61 gads, bet šobrīd jau 67 – 68 gadi. Tas ir būtisks pieaugums. Taču vienlaikus aug arī onkoloģisko slimību īpatsvars. Diemžēl, piemēram, Austrijā pēc onkoloģisku slimību atklāšanas un ārstēšanas vīrieši dzīvo vidēji septiņus astoņus gadus ilgāk nekā Latvijā. Arī mūsējie tā varētu.
– Kādēļ tad tā nav? Vai mūsu ārstēšanas metodes atpaliek?
– Nē. Taču modernās ārstēšanas metodes ir dārgas. Tas ir viens no mūsdienu sociālajiem izaicinājumiem – finansiāli apmierināt sabiedrības pieprasījumu pēc labas veselības aprūpes. Lai gan pagājušais gads bija pasludināts par onkoloģiskās modrības gadu un pacientiem ar aizdomām par ļaundabīgu saslimšanu turpmākiem izmeklējumiem bija piešķirts tā saucamais zaļais koridors, papildu finansējums tam netika piešķirts.
Tomēr priecē tas, ka arī jaunā veselības ministre Anda Čakša minējusi onkoloģiju kā vienu no veselības aprūpes prioritātēm.
– No kādām ļaundabīgām saslimšanām visbiežāk cieš vīrieši?
– Visbiežāk tās ir ļaundabīgas uroloģiskās saslimšanas – prostatas jeb priekšdziedzera vēzis, urīnpūšļa un nieru audzēji. Piektajai daļai no apmēram desmit tūkstošiem reģistrēto onkoloģijas pacientu ir kāds no urīnceļu audzējiem. Savukārt no 5800 saslimušajiem vīriešiem urīnceļu sistēmas audzējs ir katram trešajam. Tādēļ regulārām urologa apskatēm ir ļoti liela nozīme.
Šogad kopā ar kardioloģi Ivetu Mintāli rīkojām lekciju ciklu ģimenes ārstiem, kurā vienlaikus runājām gan par uroloģiju, gan kardioloģiju, piemēram, kā izmaiņas asinsvados, paaugstināts asinsspiediens ietekmē vīrieša organismu, potenci, dažādu slimību attīstības risku. Piemēram, erekcijas traucējumi ir vieni no pirmajiem, nākotnē paredzamā miokarda infarkta vēstnešiem.
