Ziloņķiploki – kad labāk stādīt, kā mēslot, kad novākt? 0
Kad jāstāda ziloņķiploki – rudenī vai pavasarī? ANASTASIJA RĒZEKNES NOVADĀ
Laika apstākļi pie mums ir ļoti mainīgi, tāpēc ieteicams ziloņķiplokus stādīt oktobrī. Nevajadzētu atlikt stādīšanu uz vēlāku, jo, iestājoties aukstam, slapjam laikam, to izdarīt būs grūti.
Taču stādīt agrāk par septembra beigām arī nevajadzētu, jo tad ķiploki strauji sadīgs un slikti pārziemos.
“Ziloņķiploku galviņas pārsvarā sastāv no trim četrām, retos gadījumos piecām lielām daivām. Reizēm, ja kāda daiva neizdevusies, izaugusi mazāka, arī to var stādīt – pirmajā gadā tā veidos vienas galviņas – viendaivas – sīpolu. Stāda tikai pilnīgi veselas daivas. Ja tās būs kaut mazliet bojātas (ar pelējuma pazīmēm), ķiploki neizaugs, jo slimība ies uz priekšu,” brīdina SIA Daivas M īpašniece Linda Magone.
Ziloņķiploki vislabāk padodas treknā, barības vielām bagātā smilšmāla augsnē. Daivas izvieto vagās, 20–30 cm attālumā, 10–12 cm dziļi. Stādot katrā bedrītē ieber sauju sausā Trihodermīna, lai nodrošinātu veselīgāku augšanu.
Pēc iestādīšanas uzreiz nomulčē ar kūdru ap 10 cm biezā kārtā (ja ir mitrs rudens un ziemā nav sniega, nenomulčētā stādījumā ķiploki tiek izspiesti ārā, tie izsalst).
Vairsīpoliņus uzglabā līdz pavasarim
“Apakšā pie saknēm ziloņķiplokiem veidojas mazi vairsīpoliņi. Pēc norakšanas tie sakalst un kļūst cieti kā rieksti. Vairsīpoliņus uzglabā līdz pavasarim, bet pirms stādīšanas cieto miziņu pilnībā noņem, lai sīpolaugi varētu sadīgt. Agrāk šādus nomizotus vairsīpoliņus stādīja rudenī reizē ar sadalītajām ziloņķiploku daivām, bet liela daļa to izsala. Stādot pavasarī, līdz vasaras vidum izaug lieli viendaivas ķiploki, kurus turpmāk var droši stādīt rudenī,” stāsta Ugāles pagasta saimniecības “Cepļukalni” saimniece Iveta Ķēniņa.
Mēslošana ar bioloģiskiem līdzekļiem
Veģetācijas periodā ziloņķiploki bagātīgi jāmēslo. Audzējot bioloģiski, Iveta Ķēniņa pavasarī, kad sīpolaugi sāk augt, tos pārmaiņus laista ar noraudzētu nātru vircu un vistu mēslu vircu, atšķaidot ar ūdeni attiecībā 1:10 (mēslošanu turpina līdz jūnija vidum).
Papildus divreiz sezonā (līdz jūnija beigām) izmanto arī Physio Natur PKS-41 – šo granulēto mēslošanas līdzekli izkaisa augsnē (deva 150 g/10 m2).
Arī Linda Magone savā saimniecībā minerālmēslus neizmanto, bet ziloņķiplokus mēslo šādi: vispirms ielabo augsni – pavasarī sēj baltās sinepes vai eļļas rutku. Ziedēšanas sākumā krustziežu augus nopļauj, sasmalcina, iear zemē.
Ķiplokus pirms stādīšanas apmēram 5 minūtes mērcē jūraszāļu ekstrakta Kelpak šķīdumā. Pavasarī, kad augiem parādās pirmās divas lapas, apsmidzina ar Kelpak, pēc 10–14 dienām apstrādi atkārto.
Lietojot šo līdzekli, sīpolaugi kļūst spēcīgāki, izturīgāki pret slimībām un sausuma izraisītu stresu.
Kad novākt
Ziloņķiplokus novāc jūlijā, kad pirmās trīs lapas kļuvušas dzeltenas (ja noņem agrāk, stublāji ir pilni ar sulu, un galviņas slikti žūst).
“Ziloņķiplokiem lakstus un saknes nogriež uzreiz pēc novākšanas, jo stublājs, lai arī ar dzeltenām lapām un sācis savīt, ir diezgan resns, un tam grūti izžūt. Atstāj 2–3 cm garu kātiņu; nedrīkst nogriezt pārāk tuvu sīpolam, citādi tas inficēsies. Tāpat nevajadzētu novāktos ziloņķiplokus kaltēt ar visiem lakstiem, īpaši lietainā vasarā, kad gaiss ir pārāk mitrs un izplatās puves. Ziloņķiplokus žāvē nojumē vai siltumnīcā, kur iespējams piekļūt saulei un vējam. Jāuzmanās no mitruma, jo tad žāvēšana var ieilgt, turklāt strauji izplatās puves. Stādmateriālu pēc izžāvēšanas sadala daiviņās līdz stādīšanai oktobra sākumā–vidū,” stāsta Iveta Ķēniņa.
