Laiks siltināt mājas sienas un bēniņus 14
Pagājusī ziema bija saudzīga, nākamā tāda var nebūt. Lai nodrošinātu telpās labāku komfortu un ietaupītu izdevumus par apkuri, vienkāršākais risinājums ir mājokli nosiltināt. Pirms siltināšanas vēlams pārliecināties par mājas konstrukciju hermētiskumu – lielas spraugas logos bargākā ziemā visu siltumu palaidīs atmosfērā un siltināšanā ieguldītie līdzekļi būs vējā. Siltināšana noteikti nepieciešama vecās daudzdzīvokļu ēkās, jo to siltumpretestības standarti Padomju Savienībā bija divreiz zemāki nekā siltajā Vācijā un Lielbritānijā un piecreiz zemāki nekā vēsajā Zviedrijā. Turklāt ēku siltumnoturību pasliktinājuši zemās kvalitātes materiāli un celtniecības kļūdas. Tādējādi dzīvokļos uz ārsienām veidojas kondensāts un pelējums, tās ir energoneefektīvas un arī ārēji nepievilcīgas.
Jāatceras arī, ka mājā siltais gaiss kāpj uz augšu un labi nosiltināti bēniņi neļauj tam aizbēgt. Siltināšanā cenšas ievērot principu – dabisks ar dabisku un mākslīgs ar mākslīgu. Tātad, ja bēniņu grīda ir no betona paneļa, to var pārklāt ar visu veidu, tostarp arī ar putuplasta siltumizolācijas plāksnēm. Ja plāksnēm būs pietiekama cietība, pa tām varēs arī staigāt. Uz koka grīdas klāj kokšķiedru plāksnes, birstošo vai plākšņveida minerālvati, ekovati vai arī siltumizolācijas materiālu “Izoprok”, kas ir poraina termovate pārslu vai plātņu veidā. Ja klāj beramos materiālus, pa bēniņu perimetru jāveido barjera un laipas staigāšanai. Nepieciešams, lai kopējā siltumizolācijas kārta sasniegtu 25 cm akmens vates ekvivalenta. Lētāks ir putuplasts, universālāka ir akmens vate un dārgākas ir kokšķiedras.
“Ja uz bēniņu grīdas ber birstošo siltumizolācijas materiālu “Izoprok” vai citus birstošos izolācijas materiālus, tie jāpārsedz ar vēja membrānu. Citādi gadās, ka vējš nopūš gaisīgo materiālu no grīdas un sabojā siltumizolācijas slāni,” iesaka SIA “Thermeko” valdes loceklis Igors Usiļonoks, kura uzņēmuma ražotais siltumizolācijas materiāls no uzputota karbamīda sveķiem uzskatāms par jaunumu tirgū.
