Ilze Kuzmina: Valsts nauda faktiski ir nomesta zemē atbirēju apmācībai 76
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēdējos gados ikreiz, kad noslēgusies pamatuzņemšana augstskolās, rodas jautājums, nu kāpēc valsts finansētās studiju vietas starp augstskolām un studiju programmām sadalītas tā, ka dažviet uz tām ir liels konkurss un tiek aizpildītas pat maksas studiju vietas, bet citviet valsts apmaksātās studiju vietas paliek pāri.
Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tā notiek, ir salīdzinoši dāsnais valsts finansējums eksaktajām studiju programmām: šo jomu speciālistu darba tirgū trūkst un drīzumā trūks vēl vairāk, tāpēc ar studiju vietu finansēšanu šajās nozarēs valsts mudina jauniešus izvēlēties studēt tieši inženierzinātnes, mehatroniku, datorzinātnes u. c.
Tāpēc visbagātākā ar valsts apmaksātajām studiju vietām ir Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), jo tā gatavo lielākoties eksakto jomu speciālistus (kaut gan Latvijas Universitāte (LU) kopā saņem visvairāk potenciālo studentu pieteikumu).
Kam valsts dod priekšroku, to labi raksturo šāds salīdzinājums: nākamajiem telekomunikāciju jomas bakalauriem RTU piešķirtas 134 valsts apmaksātās studiju vietas, bet topošajiem komunikācijas zinātnes speciālistiem LU – tikai 18 studiju vietas.
Arī pašā LU, piemēram, datorzinātnēs ir 220 valsts apmaksāto studiju vietu, kamēr, piemēram, Āzijas studijās tikai piecas.
Diemžēl sanāk tā, ka tieši eksaktajās studiju programmās lielā vietu skaita dēļ iestāties tā sauktajā budžeta grupā ir daudz vieglāk, tur nav konkursa, līdz ar to tur nonāk ne tie izcilākie vidusskolu absolventi.
Eksaktās jomas studijas nav vieglas (arī vidusskolu absolventu sasniegumi centralizētajos eksāmenos visvājākie ir tieši matemātikas, ķīmijas un fizikas eksāmenos).
Tāpēc daļa studentu atbirst jau pirmajā studiju gadā. RTU, to labi zinādama, jau sākotnēji uzņem studentus ar rezervi.
Taču valsts nauda, kas iztērēta atbirēju apmācībai, faktiski ir nomesta zemē.
Tas liek domāt par to, ka ar lielu daudzumu valsts finansēto studiju vietu eksaktajās studiju programmās nepietiks: ir nepieciešams būtiski uzlabot gan matemātikas, fizikas un ķīmijas apguvi vidusskolās, gan arī turpināt attīstīt karjeras izglītību, popularizējot profesijas, ko var apgūt eksaktajās studiju programmās.
Iepriekšējās izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas laikā pavīdēja ideja: noteikt kvalitātes latiņu un valsts finansētajās studiju vietās uzņemt tikai tos, kuri samērā augstā līmenī nokārtojuši centralizētos eksāmenus.
Tad droši vien būtu vēl vairāk neaizpildītu studiju vietu: pirmajā vietā būtu kvalitāte, nevis kvantitāte. Vienlaikus atbildība par izglītības kvalitātes nodrošināšanu lielā mērā būtu uz pašu skolēnu, tātad nākamo studentu, pleciem, kaut arī par mācīšanas kvalitāti skolās un augstskolās nebūt nav atbildīga jaunā paaudze.
Latvijas augstskolas šogad priecājas par to, ka pieaudzis to jauniešu skaits, kas izvēlas studijas tepat, Latvijā. Tas, visticamāk, lielā mērā saistīts ar kovidpandēmiju: iestāties citu valstu augstskolās un izceļot šobrīd ir sarežģīti.
Tā kā bieži vien izbrauca tieši labākie vidusskolu absolventi, kas tagad paliek mājās, tad vismaz daļa studiju programmu pēdējos divos gados varētu būt ieguvušas kvalitatīvākus studentus nekā iepriekš.
Latvijas augstskolām nevajadzētu palaist garām šo iespēju un celt studiju kvalitātes latiņu.
Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijai vajadzētu saasināt augstskolu konkurenci, rīkojot augstskolu konkursu par tiesībām īstenot vismaz daļu no valsts apmaksātajām studiju vietām.
Šādā konkursā būtu jābūt tiesībām piedalīties gan privātajām augstskolām, gan arī, piemēram, Rīgas Stradiņa universitātei, kas sociālo zinātņu jomā piedāvā tikai maksas studiju vietas, kuras tiek aizpildītas atšķirībā no bezmaksas studiju vietām citās augstskolās un studiju programmās.
Konkursā būtu jāņem vēra gan tas, cik pieprasīta ir attiecīgā studiju programma, gan tas, cik studentu pabeidz studijas un atrod labi apmaksātu darbu, gan arī – cik liels ir attiecīgās studiju programmas mācībspēku un studentu ieguldījums pētniecībā.
Jā, šogad parādījusies jauna tendence: neaizpildītas valsts finansētās studiju vietas arī sociālo zinātņu jomās. Tiesa, tās ir reģionos.
Tas var liecināt par divām tendencēm: pirmkārt, jaunieši tomēr apzinājušies, ka eksaktās jomas studijas dos stabilāku vietu darba tirgū un ienākumus; otrkārt, tas apliecina, ka reģioni iztukšojas aizvien vairāk, Rīgas ūdensgalva tikai piebriest.
Diez vai to vajadzētu veicināt, samazinot valsts apmaksātās studiju vietas reģionālās augstskolās, bet izvērtēt nepieprasītās studiju programmas gan vajadzētu.
