Juris Lorencs: Latvijā šobrīd nav partijas, kas varētu pārmantot “Vienotības” idejas 22
“Vienotības” ārkārtas kongress notiek šai partijai visai sarežģītā laikā. Matemātiski raugoties, “Vienotība” ir pārdzīvojusi savus agrākos ziedu laikus. Valsts pārvaldē tā zaudējusi vairākus svarīgus amatus, partijas reitingi atrodas pie bīstamās piecu procentu barjeras.
Bet, ja nākamajās vēlēšanās “Vienotība” neiekļūst Saeimā, Latvija var zaudēt senu un visai vērtīgu politisku tradīciju, kas aizsākās jau Tautas frontes laikā un ko vēlāk pārmantoja “Latvijas ceļš”, Tautas partija, “Jaunais laiks”, Pilsoniskā savienība, Zatlera Reformu partija un tagad “Vienotība”.
Kas ietilpst šajā tradīcijā? Pirmkārt, jau uzskaitīto partiju centriski labējās programmas, kaut gan tieši tās vismazāk interesē vēlētājus. Ritot laikam, šīs programmas organiski izauga viena no otras, atspoguļojot konkrētā vēsturiskā brīža stratēģiskos mērķus un taktiskos uzdevumus. Un tieši šo programmu konsekventa realizācija ir padarījusi Latviju (neraugoties uz visām šodienas problēmām) par veiksmīgu “jaunās Eiropas” valstīm.
Otrkārt, šo tradīciju raksturo gatavība kompromisiem, “vidusceļam”, kas īpaši svarīgs Latvijai gan sarežģītās ģeopolitiskās situācijas, gan etniskās neviendabības dēļ.
Treškārt, tie ir politiķi. Arī šodien “Vienotībā” darbojas cilvēki, kuru karjera aizsākās jau LTF laikā. Piemēram, Romualds Ražuks paspējis pabūt LTF, “Latvijas ceļā”, Pilsoniskajā savienībā, Zatlera Reformu partijā un tagad “Vienotībā”. Vēlētājiem gan ne pārāk patīk šāda politiķu staigāšana no vienas partijas uz otru, it īpaši tad, ja “pārbēgšanas” mērķis ir nevis idejiskās nostādnes, bet gan darba meklējumi, faktiski banālas iztikšanas problēmas. Un tomēr – Latvija ir maza valsts ar lielu atbildību (ES, NATO), bet visai ierobežotiem cilvēku resursiem. Mēs nevaram atļauties zaudēt kompetentus cilvēkus.
Ceturtkārt, šajā tradīcijā ietilpst arī vēlētāji, kuru vilšanās kādreizējos favorītos lika daudzām partijām pilnībā nozust no politiskās skatuves. Tomēr vēlētājs vienmēr palika uzticīgs pašai centriskajai tradīcijai, katrās nākamajās vēlēšanās nobalsojot par aizejošo partiju idejiskajiem un, kā viņam tobrīd likās, spēcīgajiem mantiniekiem – gan programmas, gan cilvēkresursu nozīmē. Instinktīva piesliešanās stiprākajam ir raksturīga cilvēka dabai.
Maz ticams, ka līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām 2018. gada rudenī Latvijā izveidosies kāda jauna centriska partija – “Vienotības” mantiniece. Jūtot šīs partijas vājumu, vēlētāji var vispār neaiziet līdz balsošanas iecirknim. Un, ja arī aizies, par ko viņi nobalsos? Bet ar sašķeltu parlamentu bez tradicionālā centra var viegli iestūrēt grāvī, kurā politiskās darbakārtības galvenie jautājumi ir nevis valsts attīstība, bet gan savstarpēji pārmetumi, kurš, kā un cik aktīvi atzīmējis 16. martu vai 9. maiju? Tieši tāpēc gribētos cerēt, ka “Vienotības” ārkārtas kongresā pieņemtie lēmumi būs pamats partijas “restartam” un uzticības atgūšanai.
