Atis Klimovičs: Prezidentam Porošenko jārēķinās, ka sabiedrība ir nogurusi no kara 7
Ukrainas prezidenta Petro Porošenko norāde, ka Minskas vienošanās ievērošana uzskatāma par vienīgo konflikta risinājumu, ir diplomātiski nepieciešams apgalvojums, lai galvenajiem Kijevas sabiedrotajiem nerastos pat vismazākās aizdomas par šīs valsts vadības miermīlīgo nostāju. Taču ar reālām iecerēm šādā veidā atgūt kontroli pār okupētajiem Donbasa rajoniem un iedibināt gaidīto mieru Porošenko teiktajam, visdrīzāk, nav sakara. Ukrainas prezidenta komanda pazīst savu sarunu partneri un tādēļ visus riekstus vairs neliek vienā groziņā, kā tas notika Krimas atņemšanas laikā. Kremļa solījumiem Ukrainā vairs akli netic. Par to iespējams pārliecināties, apmeklējot kara zonu, kur vērojama armijas vienību rotācija, pārvietošanās un izlūkgrupu darbošanās. Visdrīzāk, Ukrainas armija nepieciešamības gadījumā ir spējīga ātri nogādāt vajadzīgajā tuvumā savus smagos ieročus un atbildēt Krievijas atbalstītajiem teroristiskajiem spēkiem. Arī aizsardzības ministrs vairākkārt norādījis, ka ukraiņi esot gatavi jaunu uzbrukumu atvairīšanai, bet ziņojumos par situāciju tiešā frontes līnijas tuvumā ukraiņu spēku vadība uzsvērusi, ka uz katru apdraudējumu tiekot adekvāti atbildēts ar atļauto ieroču palīdzību.
Grūti spriest, cik veiksmīga būtu ukraiņu aizsargāšanās, ja slēptas invāzijas vietā Krievija veiktu atklātu un plašu iebrukumu. Vairākums ukraiņu ekspertu uzskata, ka Kremlis tā nerīkošoties, tomēr šāda iespēja tiek pieļauta un arī šādam scenārijam, kā apgalvo aizsardzības spēku vadība, ukraiņi esot gatavi. Spriežot pēc aprakstiem par intensīvajām apmācībām dažādos valsts poligonos, kaujas gatavības līmenis Ukrainas spēkos palielinās no mēneša uz mēnesi. Tas noteikti nāk par labu Ukrainai un var kļūt par nopietnu argumentu, lai Vladimirs Putins neizšķirtos par tiešu iebrukumu.
Tomēr militārais apdraudējums, lai gan ļoti nopietns, ir tikai viens no izaicinājumiem. Daudz ticis spriests un runāts par to, ka ukraiņi cietuši smagu zaudējumu informatīvajā karā ar Kremli. Ukraiņu žurnālistu ieskatā, Krievijas TV kanālos vairs neesot vietas sižetiem par dzīvi šajā valstī, uzmanība koncentrēta tikai Ukrainai. Mērķis acīmredzams – Krievijas sabiedrībā jāuztur atbalsts Kremļa veiktajai agresijai un jāpatur savā ietekmē iespējami daudz cilvēku arī Ukrainā, piemēram, Donbasā. Arī daļa Latvijas iedzīvotāju, Krievijas TV propagandistu klientu.
Kā atbildēt uz melīgo dezinformācijas plūsmu, ko saražo Krievijas “žurnālisti” un “kinofilmu” autori, ir nopietns jautājums. Šķiet, atbildei vajadzētu būt tādai, ka veiksmīga nākotne Ukrainā iespējama, vienīgi turoties pie demokrātiskām vērtībām. Attīstot pilsonisku un atvērtu sabiedrību ar brīviem pilsoņiem. Par sevi un valsti atbildēt gataviem cilvēkiem, kas spēj analizēt notiekošo, kam nav nepieciešama ideoloģiska apstrāde. Spriežot pēc noskaņojuma, kāds valda abās nozarēs (mediji un kino), vairākums speciālistu uzskata, ka uz Kremļa izaicinājumu jāatbild ar kvalitatīvu žurnālistiku un no propagandas brīvu kino produkciju.
Ukrainas valdībai jārēķinās ar pieaugošo sabiedrības nogurumu – gads aizvadīts karā, un tas prasījis daudz upuru – cilvēku dzīvību un materiālos līdzekļus. Neziņa par nākotni, par kara zonas izplešanos vai neizplešanos neuzlabo situāciju. Ja pieņem, ka frontes līnija arī turpmāk paliks turpat, kur tā atrodas šobrīd, un notiekošais aizvien vairāk iegūs “iesaldēta konflikta” pazīmes, valdībai un Porošenko būs nepieciešami kaut nelieli, bet veiksmes stāsti. Pagaidām ierindas cilvēki to neredz – lielākajai daļai elementāra izdzīvošana prasa milzu piepūli, lai gan vienlaikus daudzi šejienieši apgalvo, ka ukraiņi varot izturēt ļoti daudz.
