Māris Zanders: Saskaroties ar naidu, pētnieki klusēs arī par tēmām, kas nav saistītas ar Covid-19 vai vakcinēšanos 12
Māris Zanders, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Latvijas Avīze” 28. jūlija numurā publicēja interviju ar kardiologu Robertu Federu, kurā mediķis arī saka: “Agresija un terors pret ārstiem ir neizmērojams. Ārsti, kuri aicina cilvēkus vakcinēties, saņem arī nāves draudus. Tāpēc ārsti vairs nevēlas daudz izteikties publiski, jo sapratuši, ka kaut kāda cilvēku daļa ir vienkārši “pārkarsuši”.”
Man nav iemesla apšaubīt kardiologa zīmēto ainu, kas ir traģiska, tomēr tieši tas pats attiecas arī uz dabaszinātniekiem. Un arī tam būs tālejošas sekas.
Proti, saskaroties ar būtiskas sabiedrības daļas naidu, izsmieklu, nicinājumu pandēmijas kontekstā, pētnieki izvēlēsies iespēju labāk paklusēt arī par tēmām, kas nav saistītas ar Covid-19 vai vakcinēšanos.
Kāpēc “uzprasīties”, izsakoties, piemēram, par klimata pārmaiņām un veidiem tās mēģināt ietekmēt cilvēcei par labu? Un pēc visa piedzīvotā, pasarg’ dievs, kaut ko runāt par medicīnas tehnoloģijām, ja to aprakstā var parādīties, teiksim, vārdu savienojums “gēnu rediģēšana”.
Pat ja runa ir par mēģinājumiem ārstēt ļaundabīgu audzēju vai kādu neirodeģeneratīvu slimību.
To, ar ko tas var beigties, un arī medicīnas ekspertiem bieži pārmesto pārliecīgo piesardzīgumu es varētu ilustrēt ar vulkanologu darbu.
Ir zināms, ka diezgan bieži šo pētnieku prognozētais vulkāna izvirdums nav tik postošs, kā viņi brīdinājuši, un tad, protams, evakuētie ļaudis ir dusmīgi par to, ka bijis jāpamet mājas (un tās, iespējams, tikmēr izlaupītas), iedzīve un vispār jāsaskaras ar neērtībām.
No nokaitināto viedokļa divas trīs “nevajadzīgas” evakuācijas ir pietiekošs arguments, lai ceturto ignorētu.
Te, protams, vispirms parādās interesantais jautājums par, ja tā var teikt, pārapdrošināšanās izmaksām – ko mēs esam gatavi pieciest, ja pastāv iespēja, ka simboliskajā ceturtajā reizē prognoze var izrādīties pareiza ar visām no tā izrietošām postošām sekām.
Tomēr tāpat ir jautājums par to, kā vulkanologi var reaģēt uz pārmetumiem par lieku tramdīšanu.
Galu galā viņi var secināt (pat ja to publiski nepaziņo), ka viņu jomā tāpat interesantu jautājumu netrūkst, ka viņi labāk pētīs, piemēram, lavas fizikālās un ķīmiskās īpašības, savukārt izvirduma iespējamo ietekmi uz vulkāna pakājē dzīvojošiem neaiztiks.
Ticiet man, būtiska daļa pētnieku šādā modelī tikai atviegloti nopūtīsies, un ko gan viņiem varēs pārmest? Nespēju turēt sitienu līdzcilvēku interešu vārdā? Neupurēšanos? Man ir pretjautājums: ar kādām tiesībām no zinātnes kaut kas tāds tiek paģērēts?
Zinātnieks veic savu uzdevumu, arī “vienkārši” radot jaunas zināšanas, uzturot zināmu ekspertīzes līmeni, bet zinātnieka “darba aprakstā” nav teikts, ka ir arī jāpacieš pazemojumi.
Tādēļ es ieteiktu pētniekiem, tostarp personīgi pazīstamajiem dabaszinātniekiem, vienkārši atturēties no publiskiem komentāriem. Vai tā būtu lūpas uzmešana? Nē, tikai adekvāta situācijas izpratne.
Precīzāk sakot tā: ņemot vērā, ka daļa zinātnes saņem publisko finansējumu, pētnieku pienākums ir paskaidrot, ar ko viņi nodarbojas. Tomēr tas nenozīmē sniegt rekomendācijas un vērtējumus par “sabiedrībai aktuālām tēmām”.
Ja sabiedrība ir nonākusi posmā, kurā jau tādi vārdi kā “epidemiologs”, “DNS”, “gēni”, “globālā sasilšana”, “mikročips” u. c. izraisa aizdomas un histēriju, tad ir laiks mierīgi darīt savu pētniecisko darbu un paklusēt.
Noslēgumā piezīme tiem, kuri zinātniekus (un mediķus) negāna. Mans ikdienas darbs saistīts ar sekošanu zinātnes jaunumiem, un nav dienas, kad kaut kas pat mani kā nespeciālistu nebūtu pārsteidzis, licies noderīgs – vienalga, kosmoloģijā vai paleontoloģijā.
Paralēli šīm patīkamajām emocijām ir bažas, ka mēs esam tā ieciklējušies uz pandēmiju, ka zinātni uztveram ļoti sašaurināti – kā argumentu nebeidzamajās diskusijās par kovida tēmu.
Mēs riskējam palaist garām brīnišķīgo, kas zinātnē notiek ārpus šīs tēmas.
Citiem vārdiem sakot, arī zinātni un mediķus negānošajai publikai ir laiks “atvēst” un ar “svaigu galvu” novērtēt, kam ir vērts tērēt savu enerģiju un zinātkāri un kādās situācijās labāk ir neiesaistīties bezjēdzīgos procesos.
