0
Laiks – tikai cilvēka prātā
ANDREJS TARNOPOĻSKIS, viens no pirmajiem Lamas Oles Nidāla skolniekiem Rīgā, Dimanta ceļa budisma Karma Kagju tradīcijas Latvijā Rīgas centra biedrs: Budismā nav atsevišķi izdalītas laika koncepcijas. Laiks tiek skatīts saistībā ar visu pārējo, kas raksturo cilvēka eksistenci, piemēram, ar ciešanām, to iemesliem, visa pastāvošā nosacīto dabu, galveno uzsvaru liekot uz visa nepastāvīgumu. Laiks ir process, plūstoša straume, bezgalīgs un ciklisks.
Agrīnajā budismā laika koncepcija tika izmantota, galvenokārt runājot par četrām cēlajām patiesībām. Mahajānas, Lielā ceļa pamācībās laiks tiek izdalīts kā atsevišķa dharma (personiskās pieredzes elementārdaļiņa) un tiek uzskatīts par vienu no fundamentālajām ilūzijām, neziņas produktu. Katrs mirklis ir unikāls, apstākļu nosacītā pasaule, kas saskaņā ar seku un cēloņu likumu katru mirklī rodas no jauna un atkal izzūd. Intervālā starp diviem blakusesošiem laika mirkļiem pasaule pilnībā izzūd un tad rodas no jauna lielā mērā atkarībā no karmas, ko būtnes uzkrājušas iepriekšējos mirkļos.
Galvenais – budismā tiek uzsvērts, ka viss, ieskaitot laiku, atrodas mūsu prātā un nekad nevar atrasties ārpus dzīvas būtnes prāta.
Tiesa, uzskati par laiku var būt atšķirīgi un pat pilnībā pretēji atkarībā no budisma skolas, virziena un praktizētā līmeņa. Pasaulē pastāv ļoti daudzas budisma skolas, kas, par pamatu ņemot Budas mācību un cenšoties sasniegt vienu un to pašu mērķi, dara to, virzoties pa atšķirīgiem ceļiem.
Pirms divarpus tūkstošiem gadu Ziemeļindijā Buda sniedza 84 tūkstošus pamācību, un tām visām ir praktisks saturs. Katrai cilvēku grupai tika doti dažādi padomi saskaņā ar viņu attīstību un izglītības līmeni, raksturu, vecumu, materiālo stāvokli, dzimumu, rasi utt. Budisma mērķis ir atklāt un attīstīt cilvēka prāta spējas visu labā. Interesanti, ka, runājot par mērķa sasniegšanas veidiem, Buda parādās kā trīs figūras – pagātne, tagadne un nākotne.
Viena Budas aktivitātes laiks, proti, laikmets, kad viņa mācība tiek saprasta un dzīvās būtnes var to izmantot, tiek skaitīts nevis mums ierastajā veidā gados, bet tiek runāts par kalpām, par kuru ilgumu ir daudz skaistu mitoloģisku aprakstu. Viens no tiem vēsta par granīta kalnu, pār kuru laiku pa laikam lido putns, knābī turot zīda lakatiņu. Kad putns ar lakatiņu ir nolīdzinājis kalnu līdz zemei, ir pagājis viens laikmets.
